Kultūras Krustpunkti XV

2021

KULTŪRAS KRUSTPUNKTI XV



ISSN 2599-9958



Latvijas Kultūras akadēmija

Starptautiskā konferenču sērija

KULTŪRAS
KRUSTPUNKTI XV

1.–5.11.2021.
Programma / tēžu krājums

Tiešraides: www.facebook.com/LKAkademija, www.youtube.com/LKAkademija

KONFERENCE
VALSTS PĒTĪJUMU PROGRAMMAS “KULTŪRAS KAPITĀLS KĀ RESURSS LATVIJAS

ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI” / CARD: IECERES UN REZULTĀTI
1. novembris / 10.00–17.00

KONFERENCE
LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS PĒTNIECISKAIS PROFILS 2021:

TEMATI, JAUTĀJUMI UN ATBILDES
2. novembris / 10.00–18.00

LATVIJAS VALSTS SIMTGADES PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMA KONFERENCE
NO PIRMĀS UZ NĀKAMO SIMTGADI: VEIKUMS, PIEREDZE UN PERSPEKTĪVA

3. novembris / 9.30–17.20

STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE
“KULTŪRAS KRUSTPUNKTI XV”

MĀKSLAS UN ZINĀTNES SINERĢIJA IZGLĪTĪBĀ UN KULTŪRAS TELPĀ
4. novembris / 10.00–18.00

STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE
“KULTŪRAS KRUSTPUNKTI XV”
DARBS TEMATISKAJĀS SEKCIJĀS
5. novembris / 10.00–18.00

PROGRAMMAS KOMITEJA
Dr.sc.soc. Anda Laķe, LKA Zinātniskās pētniecības centrs, Latvija
Dr.art. Baiba Tjarve, LKA Zinātniskās pētniecības centrs, Latvija
Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns, LKA Zinātniskās pētniecības centrs, Latvija
Dr.art. Ieva Vītola, LKA Zinātniskās pētniecības centrs, Latvija
Dr.philol. Raimonds Briedis, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Dr.Philol. Anita Načisčione, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Dr.art. Elīna Veinberga, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Dr.art. Inga Pērkone-Redoviča, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Mg.art. Zane Grigoroviča, Latvijas Kultūras akadēmija
Dr.art. Zane Kreicberga, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Mg.art. Agnese Hermane, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Mg.sc.pol. Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
Dr.art. Līga Ulberte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija
PhD Marc Jacobs, Vrije Universiteit Brussel, Belgium
PhD Egge Kulbok-Lattik, Institute of Philosophy and Semiotics University of Tartu, Estonia
PhD Ullrich Kockel, Heriot-Watt University, United Kingdom
Dr. Rotraud von Kulessa, Augsburg University, Germany
PhD Kristin Kuutma, University of Tartu, Estonia
PhD Miikka Pyykkönen, University of Jyväskylä, Finland
Dr. Dagmar Reichardt, Latvian Academy of Culture, Latvia, Germany
PhD Rita Repšiene, Lithuanian Culture Research Institute, Lithuania
PhD Guntis Šmidchens, University of Washington, USA
PhD Suzie E. Thomas, University of Helsinki, Finland
PhD Noé Wagener, Institut des Sciences sociales du Politique, France

ORGANIZĀCIJAS KOMITEJA
Aija Lūse, Aija Melbārde, Kaiva Dreika, Simona Ozoliņa, Sabīne Locika, Maira Smilgdrīva,
Ainārs Grūbe, Vita Dumpe

Prof. Anda Laķe, Dr.sc.soc. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) ikgadējā starptautiskā
Latvijas Kultūras konference “Kultūras Krustpunkti” piecpadsmit gadu
akadēmijas prorektore laikā ir izaugusi par visu Latvijas kultūras un mākslas
zinātniskajā darbā, dzīves pētniecībā iesaistīto zinātnieku darba rezultātu
LKA Zinātniskās komunikācijas, kā arī akadēmisku un uz zināšanu pārnesi
pētniecības centra orientētu diskusiju platformu. Arī 2021.gada novembra
vadītāja pirmajā nedēļā ar savu pētījumu rezultātiem dalīsies ne
tikai trīs Latvijas mākslu un kultūras universitāšu – LMA,
JVLMA, LKA zinātnieki, bet arī Latvijas universitātes, kā arī
citu augstskolu, kultūras organizāciju un atmiņas institūciju
pārstāvji.

“Kultūras Krustpunkti XV” notikumi simbolizē pētniecības un
mākslas sinerģijas potenciālu, jo laikā no 1. līdz 5.novembrim
ne tikai tiks nolasīti vairāk nekā 120 referāti, prezentētas
jaunas zinātniskas monogrāfijas un zinātnisko rakstu krājumi,
bet notiks arī diskusijas par nozarē aktuāliem tematiem un
demonstrēti pētniecībā balstīti mākslas darbi. Konferences
programma reprezentē LKA pētniecisko profilu, atklāj dažādu
starpdisciplināru un starp-institucionālu kultūras un mākslas
pētnieku komandu un individuālu pētījumu tematiskos
virzienus un galvenos rezultātus. Konferences ietvaros
tiks atklāti arī starptautiski un nacionāli nozīmīgu zinātnes
finansējuma programmu ietvaros pētītais – Valsts pētījumu
programmu, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu,
postdoktorantūras pētījumu, kā arī līgumpētījumu un Latvijas
Kultūras akadēmijas pašas finansētu pētījumu zinātniskie
rezultāti.

1. novembra konferences “Valsts pētījumu programmas
projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai
attīstībai / CARD: ieceres un rezultāti” mērķis ir iepazīstināt
plašāku zinātnieku un kultūras nozares kopienu ar Kultūras
ministrijas Valsts pētījumu programmas pirmā gada veikumu
un nozīmīgākajiem rezultātiem. CARD programmas vadošais
partneris Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar partneriem
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), Latvijas
Mākslas akadēmiju (LMA), Latvijas Nacionālo bibliotēku
un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas
institūta pētniekiem pirmo reizi Latvijas kultūras un mākslas
zinātnes vēsturē īsteno integrētu kultūras un mākslas
sektora pētniecību, kas gan atver jaunus pētnieciskus
tematus, gan rada jaunas metodoloģiskas un partnerības

7

iespējas. Konference sniegs ieskatu programmas apakšprojektu tēmu daudzveidībā, atklās
dažādu pētniecisko virzienu saskarsmes punktus un programmas dalībnieku sadarbības prakšu
daudzveidīgās ietekmes. Konferences noslēgumā notiks diskusija par cilvēkresursu kapacitātes
stiprināšanu zinātnē, kas notiek iesaistot pētījumos bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju
programmās studējošos. Diskusijā tiks atklātas CARD jauno zinātnieku pieredzes un izaicinājumi
darbojoties VPP.

2. novembra konferences “LKA pētnieciskais profils: temati, jautājumi un atbildes” mērķis ir
atklāt LKA 2021.gadā īstenoto pētījumu tematisko noklājumu un to ietvaros attīstītās zināšanas.
Tiks prezentēti četru LKA īstenotu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (FLPP), trīs
pēcdoktorantūras pētījuma projektu un vienas VPP programmas (LKA kā partneris) rezultāti.
FLPP “Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai” pētnieku grupa
raksturos radošo industriju profilu un resursus mazajās pilsētās, uz diskusiju par radošo
industriju labās prakses piemēriem mazajās pilsētās un to attīstības iespējām aicinot uzņēmējus.
FLPP “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” pētnieku
grupa iepazīstinās ar pilskalnu atklāšanas praksi un vietas nozīmes pētniecību jaunatklāto
pilskalnu kontekstā. FLPP “Nacionālisma māksla: sociālā solidaritāte un atstumtība mūsdienu
Latvijā” pētnieki pievērsīs uzmanību aktuālajam jautājumam – kāda ir mākslas loma solidaritātes
veidošanā un uzturēšanā demokrātiskā sabiedrībā? Pētījuma rezultāti sniegs iespēju uzzināt,
kā mūsdienu mākslinieki izprot un skaidro mākslinieciskās brīvības, cenzūras un pašcenzūras
izpausmes mūsdienu Latvijā. FLPP “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses,
attīstība un izaicinājumi” tiks prezentēti projekta ietvaros izstrādātās kolektīvās zinātniskās
monogrāfijas “Nemateriālā kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”
būtiskākās atziņas un secinājumi, kā arī novadīta diskusija ar nemateriālā kultūras mantojuma
kopienu pārstāvjiem par viņu pieredzi jautājumos, kas saistīti ar dzīvā kultūras mantojuma
saglabāšanu un kopienas sadarbību. Konferencē savus pēcdoktorantūras pētījumus prezentēs
arī LKA Zinātniskās pētniecības centra zinātnieces Anita Vaivade (“Nemateriālā kultūras
mantojuma saglabāšanas politikas Ziemeļvalstīs: pieejas sociālās iekļautības veicināšanai”) un
Maija Spuriņa (“Kultūratmiņas digitalizācijas ieguvumi, šķēršļi un iespējas: Latvijas, Igaunijas un
Somijas nacionālo muzeju krājumu datubāžu (NMKK, FINNA un MUIS) analīze”). Konferencē ar
savu pieredzi LU LFMI vadītajā VPP “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība”
dalīsies LKA ZPC pārstāves. Konferences ziņojumi apliecina, ka šobrīd LKA pētījumu profilā
dominē kultūras mantojuma, kultūras un radošo industriju, teātra un kino vēstures, kultūras un
mākslas sociālās un ekonomiskās ietekmes, kā arī kultūras procesu digitalizācijas temati.

3. novembra Latvijas valsts simtgades programmas novērtējuma konferences (organizatori
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas valsts simtgades birojs un LKA) “No pirmās uz
nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva” mērķis ir iepazīstināt kultūras nozares
pārstāvjus ar būtiskākajiem LV100 programmas sasniegtajiem rezultātiem un ietekmes
rādītājiem, lai apzinātu ieguldījumu ilgtspēju. Konferencē piedalīsies ne tikai programmas
ietekmes novērtējumā iesaistītie zinātnieki, bet arī valsts simtgades programmas plānotāji,
īstenotāji un kultūrpolitikas veidotāji, kas aktualizēs spilgtus simtgades notikumus un atklās to
daudzveidīgās ietekmes, kā arī ļaus skatīt programmas norisi un efektus plašāku Latvijas valsts,

8

sabiedrības un kultūras procesu kontekstā.

4. novembra starptautiskās zinātniskās konferences “Mākslas un zinātnes sinerģija izglītībā un
kultūras telpā” mērķis ir apzināt pētniecības un mākslinieciskās jaunrades mijiedarbes formas
kā kultūras daudzveidības un pētniecības jaunu metodoloģisko ietvaru attīstības impulsus.
Konferencē ārvalstu speciālisti, LKA, LMA, JVLMA profesionālās doktorantūras studējošie
un kultūras nozares profesionāļi atklās savas refleksijas par mākslā balstītas pētniecības un
pētniecībā balstītas mākslas pieredzi, ar šo pieredzi saistītas labās prakses piemērus aktuālajā
kultūrtelpā. Kā spilgts un diskusiju rosinošs mākslinieciskās jaunrades un pētniecības sinerģijas
piemērs konferences ietvaros tiks demonstrēta arī operfilma “Baņuta”, kas piedzīvojusi pirmizrādi
vien 20 dienas pirms konferences un aktualizē mākslas interpretācijas telpas daudzveidīgās
izpausmes. Šīs konferences programma īsteno vienu no Valsts pētījumu programmas projekta
“Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD uzdevumiem – attīstīt
pētniecībā balstītas mākslas metodoloģiskās pieejas.

5. novembra konferences “Kultūras Krustpunkti XV” tematisko sekciju darba mērķis ir aprobēt
kultūras un mākslas pētījumu rezultātus sešās paralēlās tematiskās sekcijās: Kultūras
mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes; Kultūras un radošās industrijas,
kultūras un mākslas socioloģija, kultūras menedžments, kultūrpolitika; Skatuves māksla; Latvijas
kinomāksla. Jaunie laiki; Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā; Māksla, literatūra
un vizualitāte. Sekcijās par aktualitātēm kultūras nozarē un pētījumu rezultātiem informēs vairāk
nekā 70 pētnieki un nozares speciālisti, kā arī norisināsies diskusijas.

Kā ik gadu konferences ietvaros prezentēsim jaunos izdevumus zinātnisko rakstu krājumam
“Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi” un “Culture Crossroads”
(http://www.culturecrossroads.lv/).

2021. gada “Kultūras Krustpunktu XV” konferenču sērija organizēta un konferences materiāli
izstrādāti ar Latvijas Kultūras akadēmijas, Eiropas Reģionālā attīstības fonda [projekta “Latvijas
Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība”, Nr.1.1.1.5/18/I/017], Valsts pētījumu
programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (Nr. VPP-KM-
LKRVA-2020/1-0003), ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu. Konferencē tiek prezentēti arī
vairāki pētījumi, kas atbalstīti Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, ko finansē Latvijas
Zinātnes padome.

Konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XV” programmu izstrādāja un organizē LKA Zinātniskās
pētniecības centrs.

Konferences organizatoru vārdā pateicos mūsu sadarbības partneriem: Latvijas Republikas
Kultūras ministrijai, Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Mākslas akadēmijai, Jāzepa Vītola
Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Universitātes Literatūras,
folkloras un mākslas institūtam un visiem konferences dalībniekiem!

9

“Kultūras Krustpunkti XV” notiek laikā, kad sabiedrību skārusi Covid-19 epidēmija, kas izraisījusi
ne tikai veselības aprūpes krīzi, bet veicinājusi sarežģītas vērtību turbulences, smagus
sabiedrības solidaritātes un savstarpējās uzticēšanās pārbaudījumus. Šis laiks atstāj arī
negatīvas ekonomiskās ietekmes nospiedumu, bet vienlaikus stimulē nozīmīgas transformācijas
kultūras un mākslas norisēs, jo epidemoloģiskie ierobežojumi spiež kultūras un radošā sektora
operatorus meklēt jaunus kultūras un mākslas piedāvājuma formātus.
Lai Covid-19 laika negatīvā ietekme ļauj kultūras un mākslas sektora pārstāvjiem rast iekšējos un
ārējos resursus, bet zinātniekiem sniegt nozarei informatīvu atbalstu šī laika grūtību pārvarēšanā
un jaunu iespēju identificēšanā!
Lai jaunas idejas, iedvesma un entuziasms pētniekiem, kurus interesē kultūra un māksla, kā arī
tās radītie pētniecības izaicinājumi!
Dr.sc.soc., Anda Laķe
LKA prorektore zinātniskajā darbā,
Zinātniskās pētniecības centra vadītāja

10

11

KONFERENCE
VALSTS PĒTĪJUMU PROGRAMMAS PROJEKTA “KULTŪRAS KAPITĀLS KĀ RESURSS

LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI” / CARD: IECERES UN REZULTĀTI
MODERATORE DĀRTA CERIŅA

Norises laiks: 2021. gada 1. novembris plkst. 10.00-17.00
Interneta tiešraide skatītājiem: www.facebook.com/lkakademija, www.youtube.com/lkakademija

10.00–10.30 Konferences atklāšana
Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela,
Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis,
Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe

10.30–14.00 Rīta sesija
10.30–10.50 VPP projekta CARD pirmajā gadā paveiktais: galvenie rezultāti
Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmija, VPP projekta CARD vadītāja
10.50–11.10 Kultūras ekosistēmas teorētiskās un empīriskās pieejas Latvijas kultūras un radošā
11.10–12.45 sektora pētniecībā / Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmija
11.10–11.30 Mākslinieciskās jaunrades vēstures pētniecība un tās rezultāti
11.30–11.50 kā kultūras kapitāla attīstības resurss
11.50–12.10 Kāpēc ir jāpēta vēsture? Vizuālā māksla un arhitektūra. Monogrāfiski par Jēkabu Bīni un
Ernestu Štālbergu / Agita Gritāne, Karīna Horsta, Latvijas Mākslas akadēmija
12.10–12.30 Mūzikas vēsture Latvijā - kultūras konteksti un mazpētītie jautājumi
12.30–12.45 Jānis Kudiņš, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
No dramatiskā uz postdramatisko teātri. Definēšanas problēmas
Līga Ulberte, Latvijas Kultūras akadēmija
Edīte Tišheizere, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas kinomāksla: jaunie laiki
Dita Rietuma, Inga Pērkone, Latvijas Kultūras akadēmija
Sesijas kopsavilkums, jautājumi

12.45–13.45 Pusdienu pārtraukums

13.45–15.40 Pēcpusdienas sesija
Kultūras mantojuma loma kultūras ekosistēmas attīstībā. Atmiņas institūcijas kā
13.45–14.05 kultūras kapitāla resurss
14.05–14.25 Sakrālā arhitektūra un māksla Liepājas rajonā (Dievnami laikmeta griežos)
14.25–14.45 Daina Lāce, Latvijas Mākslas akadēmija
14.45–15.25 Latvijas Nacionālā bibliotēka kā kultūras kapitāla resurss
Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Jaunatklājumi, pētot zīļu jostas Latvijas muzeju krājumos
Una Valtere, Latvijas Mākslas akadēmija
Nevalstisko organizāciju loma kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Mākslas
rezidenču centra SERDE piemērs
Rūta Muktupāvela, Ieva Vītola, Latvijas Kultūras akadēmija

15.05–15.25 Izaicinājumi studentiem, strādājot ar kultūras mantojuma materiāliem pandēmijas gadā
15.25–15.40 Inese Sirica, Latvijas Mākslas akadēmija
Tekstilmāksla – kultūras mantojums, jaunrade, sadarbība ar kopienām
Ieva Krūmiņa, Latvijas Mākslas akadēmija
Sesijas kopsavilkums, jautājumi

15.40–16.40 Noslēguma sesija
15.40–16.40 Kā studējošie iesaistās VPP projektā CARD un kādi ir ieguvumi?
Saruna ar studējošiem
Piedalās Una Valtere (LMA), Alberts Rokpelnis (JVLMA), Laura Švītiņa (JVLMA), Nadīna
Medne (LKA), Sanita Duka (LMA)
Moderators: Miķelis Grīviņš, Latvijas Zinātnes padomes eksperts un “Baltic Studies Centre”
vadošais pētnieks

19.00 Operfilma “Baņuta” / tiešsaistes seanss reģistrētiem skatītājiem

Projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/
CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) finansē Latvijas
Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas
kultūra – resurss valsts attīstībai” (2020.–2022.) ietvaros. Valsts
pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

KONFERENCE
LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS PĒTNIECISKAIS PROFILS 2021:

TEMATI, JAUTĀJUMI UN ATBILDES
MODERATORE AGNESE KARLSONE

Norises laiks: 2021. gada 2. novembris plkst. 10.00-18.00
Interneta tiešraide skatītājiem: www.facebook.com/lkakademija, www.youtube.com/lkakademija

10.00–10.15 LKA stratēģiskā specializācija pētniecībā
Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs

10.15–13.00 Rīta sesija
10.15–11.30 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts / “Radošās industrijas mazajās pilsētās:
potenciāls un devumi ilgtspējai” / CRISP
10.15–10.30 Projekts “Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai”/CRISP
10:30–11:30 (Nr. lzp-2020/2-0375) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP)
programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Radošo industriju profils un resursi mazajās pilsētās: tīkli un ieguldījumi
Ieva Zemīte
Diskusija par radošo industriju labās prakses piemēriem mazajās pilsētās un to attīstības
iespējām

11.30–13.00 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts / “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā
2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”
11.30–11.45 Projekts “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”
11.45–12.00 (Nr. lzp-2020/2-0078) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP)
12.00–12.15 programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
12.15–12.30 Kā notiek pilskalnu jaunatklāšana?
12.30–13.00 Juris Urtāns
Kādas ir LIDAR datu iespējas jaunatklāto pilskalnu pētniecībā?
Jānis Meinerts
Kā top un attīstās jaunatklāto pilskalnu tradīcija?
Ieva Vītola
Kā veidojas vietas nozīme jaunatklāto pilskalnu kontekstā?
Lolita Ozoliņa
Jautājumi un komentāri

13.00–13.45 Pusdienu pārtraukums

13.45–17.00 Pēcpusdienas sesija
13.45–14.45 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts / “Nacionālisma māksla: Sociālā solidaritāte
un atstumtība mūsdienu Latvijā
13.45–14.25 Projekts “Nacionālisma māksla: Sociālā solidaritāte un atstumtība mūsdienu Latvijā”
(Nr.lzp-2020/2-0118) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu 2020. gada
zinātnieku individuālo projektu konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Māksla kā sociālās solidaritātes avots mūsdienu Latvijā: konceptuālais ietvars, empīriskie
dati un sākotnējie secinājumi / Liene Ozoliņa, Elīna Vikmane

14.25–14.45 Mākslinieciskā brīvība, cenzūra un pašcenzūra
Laura Brutāne, Ketrisa Petkēviča

14.45–16.00 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts / “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma
pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi”
14.45–15.00 Projekts “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un
15.00–16.00 izaicinājumi” (Nr. lzp-2018/2-0280) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu
2020. gada zinātnieku individuālo projektu konkursa ietvaros.
Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Projekta idejas un rezultātu pieteikums
Rūta Muktupāvela
Diskusija “Dzīvais kultūras mantojums. Prakses un izaicinājumi”
Diskusiju vada LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece Ieva Vītola
Diskusijā piedalās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvji

16.00–16.20 Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts / Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas
16.20–16.40 politikas Ziemeļvalstīs: pieejas sociālās iekļautības veicināšanai
16.40–17.00 Anita Vaivade
ERAF projekts “Nemateriālais kultūras mantojums kā resurss ilgtspējīgai attīstībai
Ziemeļeiropā: tiesībās balstīta pieeja” (1.1.1.2/VIAA/3/19/476)
Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts / Kultūratmiņas digitalizācijas ieguvumi, šķēršļi
un iespējas: Latvijas, Igaunijas un Somijas nacionālo muzeju krājumu datubāžu (NMKK,
FINNA un MUIS) analīze
Maija Spuriņa
ERAF projekts “Sociālās atmiņas digitalizācija: Digitalizācijas prakses nacionālajos muzejos
un to ietekme uz muzeju nacionalizāciju un transnacionalizāciju” (1.1.1.2/VIAA/2/18/252)
Valsts pētījumu programma “Humanitāro zinātņu digitālie resursi:
integrācija un attīstība”: LKA īstenotie pasākumi
Ilona Kunda, Ance Kristāla, Agnese Karlsone
Projekts “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība”
(Nr.VPP-IZM-DH-2020/1-0001) tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Humanitāro
zinātņu digitālie resursi” ietvaros

LATVIJAS VALSTS SIMTGADES PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMA KONFERENCE
NO PIRMĀS UZ NĀKAMO SIMTGADI:

VEIKUMS, PIEREDZE UN PERSPEKTĪVA
MODERATORS JĀNIS HOLŠTEINS-UPMANIS

Norises laiks: 2021. gada 3. novembris plkst. 9.30-17.20
Interneta tiešraide skatītājiem: www.facebook.com/lkakademija, www.youtube.com/lkakademija

9.30–9.50 Konferences atklāšana
9.50–10.05 Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela
Latvijas Republikas Kultūras ministrs Nauris Puntulis
LV100 šķirkļa atklāšana Nacionālajā enciklopēdijā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks,
Valters Ščerbinskis, Māra Rozenberga, Nacionālā enciklopēdija

10.05–11.35 I daļa / Veikums
Pētījuma “Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējums par
10.05–10.35 periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. decembrim” prezentācija
10.35–11.05 Programmas mērķi un sasniegtie rezultāti
11.05–11.35 Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmija
Programmas pārvaldības modelis un līdzdalība
Baiba Tjarve, Latvijas Kultūras akadēmija
Programmas vēstījumi un to komunikācija
Lolita Ozoliņa, Latvijas Kultūras akadēmija

11.35–12.00 Kafijas pauze

12.00–15.00 II daļa / Pieredze
12.00–12.20 Latvijas valsts simtgade un vēstures komunikācija
12.20–12.35 Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
12.35–12.45 Kuģa SARATOV sagaidīšanas simtgade: svin Liepāja, Latvija un starptautiskās
dalībvalstis / Inna Gīle, Liepājas muzejs
12.45–12.55 Latvijas valsts simtgade no aizsardzības nozares perspektīvas
12.55–13.10 Dace Kundrāte, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Militāri publisko attiecību
departaments, Militāri publiskās informācijas nodaļa
13.10–13.30 Ārlietu ministrijas publiskās diplomātijas programma / Margarita Feizaka, Latvijas
13.30–13.50 Republikas Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupas vecākā referente
13.50–14.00 Latvijas valsts simtgades atklāšanas pasākums – akcija “Apskauj Latviju”
Gunta Jansone, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Oskars Indriksons, Valsts robežsardzes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību
nodaļa
Gribas darbība – Latvijas reģionu iespējas, īstenojot Latvijas valsts simtgades programmu
Jolanta Borīte, kultūras centrs “Siguldas Devons”
Rīga – valsts simtgadei
Baiba Šmite, Rīgas pilsētas pašvaldība
Vienojot Latvijas cilvēkus četros kontinentos: jauniešu iniciatīva “Latvijas karoga ceļš”
Lelde Kristiāna Vozņesenska, Latvijas valsts simtgades birojs

14.00–14.15 “Latvijas skolas soma” – no projekta un iniciatīvas līdz paliekošai kultūrizglītības
14.15–14.30 programmai / Aija Tūna, kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”
14.30–14.50 Pieeja jauniešu auditorijai: Ģetrūdes ielas teātra pieredze
14.50–15.00 Maija Pavlova, Ģetrūdes ielas teātris
Latvijas valsts simtgades programmas sasniegto rezultātu un pieredzes ilgtspēja
Selga Laizāne, Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Jautājumi un atbildes

15.00–16.00 Pusdienu pārtraukums

16.00–17.20 III daļa / Perspektīva
16.00–16.40 Diskusija “Radošas personas statuss: daudzveidība, regulējums un vajadzības”
Diskusiju vada: Sandis Voldiņš, Latvijas Kultūras akadēmija
16.40–17.00 Kultūrpolitikas akcenti jaunajās pamatnostādnēs
Uldis Zariņš, Latvijas Republikas Kultūras ministrija
17.00–17.20 Kultūras nozares attīstības perspektīvas
Dace Vilsone, Latvijas Republikas Kultūras ministrija

STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE “KULTŪRAS KRUSTPUNKTI XV”
MĀKSLAS UN ZINĀTNES SINERĢIJA
IZGLĪTĪBĀ UN KULTŪRAS TELPĀ
MODERATORS TOMS TREIBERGS

Norises laiks: 2021. gada 4. novembris plkst. 10.00-18.00
Interneta tiešraide skatītājiem: www.facebook.com/lkakademija, www.youtube.com/lkakademija

10.00–10.15 Konferences atklāšana
Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmija
Guntars Prānis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Kristaps Zariņš, Latvijas Mākslas akadēmija

10.15–13.00 I sesija / māksla, pētniecība un labās prakses piemēri
10.15–10.35 Pētniecības un mākslas mijiedarbe profesionālā doktora studiju programmā “Mākslas”
Andris Teikmanis, Latvijas Mākslas akadēmija
10.35–10.55 Laiks, telpa, apziņa
Kristaps Zariņš, Latvijas Mākslas akadēmija
10.55–11.15 Operfilma “Baņuta”. Pētniecībā balstīta mākslinieciskā interpretācija
Evarts Melnalksnis, mūzikas teātra dramaturgs un kurators
11.15–11.35 Kino un pētniecība: sapīšanās laikmetā
Matīss Kaža, kinorežisors
11.35–11.55 Sesijas noslēgums // Jautājumi, atbildes

12.00–13.00 Pusdienu pārtraukums

13.00–14.45 II sesija / starptautiskā pieredze
13.00–13.45 Exhibitions as a Research Method. Ethnographic Experiments with Artists, Designers
and Boundary Objects / Francisco Martinez, Tallinn University, Estonia
13.45–14.30 Post-Communist Thresholds, Critical Aesthetics, Other(ed) Europe
Magda Schmukalla, Birkbeck College, London
14.30–14.45 Sesijas noslēgums // Jautājumi, atbildes

14.45–15.15 Kafijas pauze

15.15–18.00 III sesija
15.15–15.25 Pētniecībā balstītas jaunrades iespējas post-kino laikmetā
Dāvis Sīmanis, Latvijas Kultūras akadēmija
15.25–15.45 Pētniecībā balstītas interpretācijas radošie aspekti Imanta Zemzara klaviermūzikā
Diāna Zandberga, Kopīgās profesionālās doktora studiju programmas mākslās
“Mākslas” direktore

15.45–16.25 Pēta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesionālās doktorantūras studenti
15.45–16.05 Itāļu flautas skolas fenomens
Ilze Urbāne
16.05–16.25 Jura Ābola kamermūzika: māksliniecisko ideju, stila un interpretācijas aspekti
Liene Denisjuka-Straupe

16.25–17.05 Pēta Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studenti
16.25–16.45 Radoša persona + darbs (X+Y+Z) = vienādojums ar vairākiem nezināmajiem. Kā dizains
var līdzēt? / Vineta Kreigere
16.45–17.05 Māksla Slow Food laikmetā - laikmetīgās figurālās tēlniecības attīstība
Egons Peršēvics

17.05–17.45 Pēta Latvijas Kultūras akadēmijas profesionālās doktorantūras studenti
17.05–17.25 Dramaturga lomas un iespējas laikmetīgajā teātrī
Ivo Briedis
17.25–17.45 Vēsturiskā atmiņa un dispozitīvs dokumentālajā filmā “Simtgadnieka DNS”
Antra Cilinska
17.45–18.00 Sesijas noslēgums // Jautājumi, atbildes

Projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai
attīstībai”/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003)
finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu
programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai”
(2020.–2022.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu
administrē Latvijas Zinātnes padome.

STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE
“KULTŪRAS KRUSTPUNKTI XV”
DARBS TEMATISKAJĀS SEKCIJĀS

Norises laiks: 2021. gada 5. novembris / sekciju darba sākums plkst. 10.00
Interneta tiešraide skatītājiem: www.facebook.com/lkakademija, www.youtube.com/lkakademija

STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJA UN VALODAS NOZĪME KULTŪRĀ
10.00–15.10

10.00–10.25 Moderatores: Elīna Veinberga un Anita Načisčione
10.25–10.50 Kultūru saskarsmes attēlojums Sabines Ebertas vēsturisko romānu ciklā
„Zobens un kronis“ / Laila Niedre, Latvijas Kultūras akadēmija
10.50–11.15 Latviešu un vāciešu starpkultūru komunikācijas analīze: Latvijas folkloras izrāžu piemērs
Rozīte Katrīna Spīča, Latvijas Kultūras akadēmija
Diaspora diasporā? Latvijas krievvalodīgo identitātes specifika Zviedrijā
Māra Simons, Latvijas Kultūras akadēmija

11.15–11.30 Kafijas pauze / Coffee break

11.30–11.55 Buketas Uzuneras romāns “Dafnes šamanes piedzīvojumi. Ūdens” kā turku mitoloģijas
11.55–12.20 kultūras vēstījums / Elīna Strode, Latvijas Universitāte
12.20–12.45 Kultūras mantojuma loma svešvalodu apguvē
Jevgeņija Frīdvalde, Latvijas Kultūras akadēmija
Raidierakstu nozīme valodas attīstībā un to izmantošana darbā ar studentiem
Aiga Veckalne, Ventspils Augstskola

12.45–13.30 Pārtraukums / Lunch break

13.30–13.55 Events in Ukraine through the eyes of personified Russia, Ukraine, Lithuania and the
EU: A study in political discourse
13.55–14.20 Inesa Šeškauskienė and Jurga Cibulskienė, Vilnius University
14.20–14.45 Allusion to figurative thought in discourse: A cognitive study
14.45–15.10 Anita Načisčione, Latvian Academy of Culture
Culture shock in a fantasy world: Humour and irony
Elīna Veinberga, Latvian Academy of Culture
The Intercultural Identity Negotiation Process of Arab Emigration Writers: The Role of
Language Choice / Ingrida Kleinhofa, University of Latvia

KULTŪRAS MANTOJUMS:
AKTUĀLIE JAUNATKLĀJUMI UN JAUNATKLĀTĀS AKTUALITĀTES

10.00–16.30

10.00–10.20 Moderatore Elīna Vikmane
10.20–10.40 Pandēmijas laikā ieviesto digitālo tehnoloģiju prioritātes un loma muzeju sociālās
10.40–11.00 ilgtspējas stiprināšanā Latvijā / Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmija
RSU Anatomijas muzejs – vēsturiska kolekcija ar mūsdienīgu pieeju
11.00–11.20 Kaspars Zaltāns, RSU Anatomijas muzejs
11.20–11.40 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijas dekolonizācija. Vai tā ir
11.40–12.00 nepieciešama?
Kristīne Milere, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Izaicinājumi tumšā mantojuma interpretācijā jauniešu auditorijai
Diāna Popova, Latvijas Kultūras akadēmija
Kultūras mantojums un materiālzinātne. Materiālu izpēte, tās izmantošanas iespējas un
jaunākās tendences. / Indra Tuņa, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Vēsturisku krēslu izpētes un restaurācijas rezultāts: “No sadzīvē izmantojamas lietas līdz
muzeja eksponātam” / Aigars Pilenieks, Latvijas Restauratoru biedrība

12.00–12.40 Pārtraukums

12.40–13.00 Moderatore Ieva Vītola
13.00–13.20 Vēsturiskās hidrotehniskās būves mūsdienu Viesītes/ Biržu mežu ainavā / Māra Urtāne,
13.20–13.40 Juris Urtāns, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija
13.40–14.00 Lielzalves muiža – Sēlijas kultūras mantojums
14.00–14.20 Ilma Svilāne, Sēļu klubs, biedrība
Lielie akmeņi Latvijas muižu parkos
Juris Urtāns, Latvijas Kultūras akadēmija
Arheoloģiskā mantojuma objekts īpašumā: problemātika un risinājumi
Andris Kairišs, Rīgas Tehniskā universitāte, Irina Oļevska, Māstrihtas Universitāte
Sinodes arhitekts Vladimirs Šervinskis un pareizticīgo dievnamu celtniecības renesanse
Katriona Luīze Rožlapa, Latvijas Mākslas akadēmija

14.20–14.50 Pārtraukums

14.50–15.10 Moderators Juris Urtāns
15.10–15.30 Restaurācijas nozares Latvijā tagadne un nākotne
15.30–15.50 Ronalds Lūsis, SIA RDP, LKA, LRB
15.50–16.10 Kultūras izpausmju topogrāfija
Aigars Liepiņš, portāls upes.lv
16.10–16.30 Tradicionālā apģērba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu
izpētē / Ieva Pīgozne, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
Tautas ārstniecības materiāli Liepājas Universitātes studentu folkloras vākumos: īpašās
vērtības un aktuālie atradumi
Ieva Ančevska, Kurzemes Humanitārais institūts, Liepājas Universitāte
Jaunatklāti materiāli par Rīgas Vācu teātra aktieri Aleksandru Deibneru (1872- ?)
Ilona Audere, Mencendorfa nams

SKATUVES MĀKSLA
10.00–15.25

10.00–10.25 Moderatori: Zane Kreicberga, Līga Ulberte
Skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija:
10.25–10.50 20. un 21. gs. pasaules domājumu pārnese
10.50–11.15 Evarts Melnalksnis un Dārta Ceriņa, Latvijas kultūras akadēmija, Tartu Universitāte
11.15–11.40 Rīgas Strādnieku teātris (1926–1934): ideoloģija un skatuviskās vizualitātes modernisms
11.40–12.05 Sanita Duka, Latvijas Mākslas akadēmija
Žanra definēšana Latvijas jaunākajā teātrī
Līga Ulberte, Latvijas Kultūras akadēmija
Horeogrāfa kustības laikmetīgajā teātrī
Dita Jonīte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Ekoteātris. Modīgs jēdziens vai laikmeta diktēts teātra evolūcijas process?
Kitija Balcare, Latvijas Universitāte

12.05–12.45 Pārtraukums

12.45–13.10 Vai performance ir izrāde?
13.10–13.35 Zane Kreicberga, Latvijas Kultūras akadēmija
13.35–14.00 Laikmetīgo formātu un definīciju problemātika muzikālajā teātrī
14.00–14.25 Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija
14.25–15.25 Rakstura (tēla) veidošanas jēdzieni un pamatprincipi aktiermeistarības apmācībā
Elmārs Seņkovs, Latvijas Kultūras akadēmija
Teātra jēdzieni un aktieru apmācība. Pieredze un novērojumi darbā ar jauniešiem.
Dmitrijs Petrenko, Latvijas Kultūras akadēmija
Skatuves mākslas sekcijas dalībnieku diskusija par vienotu jēdzienu definēšanas
nepieciešamību teātra teorijā un praksē

LATVIJAS MŪSDIENU KINO: PRAKSE UN PĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS
10.00–14.15

10.00–10.10 Moderatore Inga Pērkone
10.10–10.35 Ievads
Dokumentālā kino valodas meklējumi kinožurnālā “Padomju Latvija” 1950.–1970. gados
10.35–11.00 Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitāte
Kinooperatora profesijas spožums un posts 90. gadu Latvijā
11.00–11.25 Elīna Reitere, Kino Raksti
Paaudžu maiņa Latvijas operatormākslā: digitālo tehnoloģiju ietekme
Dāvis Sīmanis, Latvijas Kultūras akadēmija

11.25–11.40 Pārtraukums

11.40–12.05 Latvijas jauno laiku dokumentālais kino: starptautiskās integrācijas iespējas un
12.05–12.30 izaicinājumi / Zane Balčus, Latvijas Kultūras akadēmija
Melodrāmas modalitāte un pieaugšanas stāsti
Daniela Zacmane, Latvijas Kultūras akadēmija

12.30–12.55 Sieviešu solidaritātes un konkurences naratīvi kinomākslā: Latvijas mūsdienu kino
piemērs / Anna Līva Lubiane, Latvijas Kultūras akadēmija

12.55–13.05 Pārtraukums

13.05–13.30 Dokumentālā melodrāma: ģimenes lietas Latvijas kino (1991–2021)
13.30–13.55 Dārta Ceriņa, Latvijas Kultūras akadēmija
13.55–14.15 Par afektu kultūrvēsturiskumu. Signes Baumanes filma “Akmeņi manās kabatās”
Inga Pērkone, Latvijas Kultūras akadēmija
Sekcijas darba kopsavilkums

KULTŪRAS UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS, KULTŪRAS UN MĀKSLAS SOCIOLOĢIJA,
KULTŪRAS MENEDŽMENTS, KULTŪRPOLITIKA
10.00–14.20

10.00–10.20 Moderatore Agnese Hermane
10.20–10.40 Kas pirmais – radošs cilvēks vai radoša pilsēta?
10.40–11.00 Žanete Eglīte, Latvijas Kultūras akadēmija
Radošo industriju devumi ilgtspējai mazajās pilsētās. Cēsu novada gadījums
11.00–11.20 Ieva Zemīte, Ilona Kunda, Latvijas Kultūras akadēmija
11.20–11.40 Kultūras un radošo industriju iespējas un izaicinājumi digitālās transformācijas
kontekstā / Evita Pīlēģe, LKA Latvijas Kultūras koledža
Mūzikas industrijas attīstības iespējas: audiovizuālo darbu radīšana, administrēšana un
monetizācija digitālajā vidē. / Guna Zučika, Latvijas Kultūras akadēmija
Mūzikas un tās menedžmenta (ne)pietiekama pētniecība
Ivars Bērziņš, Latvijas Kultūras akadēmija

11.40–12.20 Pārtraukums

12.20–12.40 Moderatore Anda Laķe
Līdzdalīgas kultūrpolitikas veidošanas izaicinājumi Latvijas pilsētās: titula “Eiropas
12.40–13.00 kultūras galvaspilsēta 2027” kandidātpilsētu piemērs
13.00–13.20 Ilona Asare, Latvijas Kultūras akadēmija
13.20–13.40 Kultūras centru definēšanas problemātika
13.40–14.00 Dita Pfeifere, Latvijas Kultūras akadēmija
14.00–14.20 Bērnu literatūras balvas: starp izcilību un kultūrpolitiku
Gundega Ozoliņa, Latvijas Kultūras akadēmija
Bērnu auditorijas kultūras pieredzes attīstība. Līdzdalības gadījumu analīze.
Ilze Kļaviņa, Latvijas Kultūras akadēmija
Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem
Maija Treile, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Vai māksla var darboties kā instruments komunikācijā par dabaszinātņu aktuāliem
pētniecības jautājumiem?
Mariona Baltkalne, Latvijas Kultūras akadēmija

10.00–10.20 MĀKSLA, LITERATŪRA UN VIZUALITĀTE
10.20–10.40 10.00–16.20
10.40–11.00
Moderatore Zane Grigoroviča
11.00–11.20 Publiskās mākslas un skatītāja attiecības: reakcijas cēloņu modelējumi Latvijas kontekstā
11.20–11.40 Auguste Petre, Latvijas Kultūras akadēmija
11.40–12.00 Kā kūrēt 90tos? Izstādes “Kur manas kārtis kritušas” piemērs
Līna Birzaka-Priekule, Latvijas Mākslas akadēmija
90 par deviņdesmitajiem. Pētījuma pirmā fāze
Auguste Petre un Lāsma Goba, Latvijas Kultūras akadēmija
Tēlaino paraugu ietekme un loma akadēmiskās attēlošanas kultūrā
Atis Kampars, Latvijas Kultūras akadēmija
Vēsturisko arhitektūras stilu atdzimšana un tās ietekme Latvijas kultūrā
Dace Voitkeviča, Latvijas Mākslas akadēmija
Kad teksts kļūst par attēlu. Latvijas laikmetīgās mākslas piemērs
Aiga Dzalbe, Latvijas Mākslas akadēmija

12.00–12.40 Pārtraukums

12.40–13.00 Ceļā uz vizualitātes daudzfunkcionalitāti. 1901. gada Rīga
13.00–13.20 Zane Grigoroviča, Latvijas Kultūras akadēmija
13.20–13.40 Transdisciplinary and Transnational Manifestations in Ojārs Feldbergs’ Art
13.40–14.00 Laine Kristberga, Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitāte
14.00–14.20 Astoņstaru zvaigznes attēlojumi un simbolika 1905.-1920.g. Latvijas valsts veidošanās
14.20–14.40 procesā / Otto Ķenga, Latvijas Kultūras akadēmija
Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izveide un darbība
Elīna Veilande-Apine, Latvijas Mākslas akadēmija
Skats savējā telpā. Tekstilmākslinieces Aijas Baumanes ainavas
Rita Ļegčiļina-Broka, Latvijas Mākslas akadēmija
Grafiķes Dzidras Ezergailes (1926–2013) ekslibru transformācijas pusgadsimta garumā –
secinājumi un atziņas šodienai / Ingrīda Peldekse, Latvijas Nacionālā bibliotēka

14.40–15.00 Pārtraukums

15.00–15.20 Moderators Raimonds Briedis
15.20–15.40 Latviešu atdzejas tendences 20.gadsimtā. Pētījuma iestrādes, progress, vīzijas
15.40–16.00 Ivars Šteinbergs, Latvijas Kultūras akadēmija
16.00–16.20 Rokraksta digitālās transkripcijas problēmjautājumi. Aivara Kalves 1969. gada Berlīnes
piezīmes / Luīze Dakša, Latvijas Kultūras akadēmija
Latviešu blēžu romāna mākslinieciskais noformējums
Elīna Kļaviņa, Dr. philol., Latvijas Mākslas akadēmija
Nakts tēmas traktējums Raiņa dramaturģijā
Zane Šiliņa, Latvijas Kultūras akadēmija

Konference organizēta un konferences materiāli izstrādāti
Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Latvijas
Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība”,
Nr.1.1.1.5/18/I/017 ietvaros

KONFERENCE

VALSTS PĒTĪJUMU
PROGRAMMAS PROJEKTA
“KULTŪRAS KAPITĀLS
KĀ RESURSS LATVIJAS
ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI” /
CARD: IECERES UN REZULTĀTI

Anda Laķe, Kultūras ekosistēmas
Latvijas Kultūras teorētiskās un empīriskās
akadēmija pieejas Latvijas kultūras un
radošā sektora pētniecībā
26
Kultūras un radošā sektora (KRS) kompleksā daba jau
ilgstoši veido izaicinājumus pētniekiem, kuru mērķis ir
aptvert to veselumā, lai noteiktu, kādas ir vispārēja rakstura
likumsakarības, kas nosaka konkrētu teritoriju, iedzīvotāju
grupu un kopienu kultūras attīstības nosacījumus un
perspektīvas. Kultūras operatoru un to savstarpējo saikņu
daudzveidība un neviennozīmīgie efekti, sektora izplūdušās
robežas un vienota ekonomiskās darbības normatīvā ietvara
trūkums var kavēt racionālu un politisku atbalsta mehānismu
identificēšanu ne tikai sektora kolektīvu traumu un krīžu, bet
arī līdzsvarotas attīstības gadījumos. Šāds konteksts aktualizē
nepieciešamību atklāt teorētiskus un empīriskus modeļus,
kas ļauj identificēt kultūras un radošā sektora attīstības
resursus, neskatoties uz aktoru, lomu un vides faktoru
kompleksitāti un daudzveidību.

Valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls
kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD viens no
uzdevumiem ir novērtēt ekosistēmas koncepta piemērošanas
iespējas kultūras un radošā sektora pētniecībā. Līdzšinējie
pētījumi liecina, ka ekosistēmas konceptam ir potenciāls
un epistemoloģiska spēja sniegt dziļāku analīzi par dažādu
fenomenu savstarpējo ietekmi un dinamiku kompleksos
tīklos (Barker 2018). Atzīts, ka ekosistēmas pieeja ļauj analizēt
organiskus, pašizveidojušos tīklus, skatīt katra aktora mērķus,
iezīmes un lēmumu pieņemšanas īpatnības, kā arī aptvert
gan komerciālus, gan nekomerciālus aktorus (Tsujimoto et
al 2017). Tomēr, līdzšinējie empīriskie apraksti ir atšķirīgi, jo
ekosistēmas tiek skatītas dažādos veidos, dažādos mērogos
un ar atšķirīgiem datu ieguves paņēmieniem (Malecki 2018),
turklāt, visbiežāk pētījumi ir koncentrēti uz sektora kartēšanu
un precīzi rāmētām robežām gadījumu studiju ietvaros.

Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas analīzi
ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, visu iesaistīto pušu
mijiedarbību ietekmē tas, ka sektorā tiek radītas estētiskas
dabas vērtības ar izteikti simbolisku nozīmi, ko iespaido

konteksts un vieta, bet, kas nereti ir nesalīdzināma un nav objektīvi vērtējama, līdz ar to,
metodoloģiski sarežģīti ir noteikt katra operatora nozīmi un svaru ekosistēmā. Otrkārt,
būtiska nozīme ir operatoru izteiktai daudzveidībai, kas izpaužas mākslas nozaru, operatoru
juridiskā statusa un finanšu avotu pieejamības, teritoriālā pozicionējuma, darbības laika un
tradīcijas atšķirībās, kā arī profesionālās un amatiermākslas specifikas un citos nošķīrumos.
Šī daudzveidīgā kultūras operatoru klāsta kartēšana ir darbietilpīga un tās sistemātiskumu
ierobežo datu uzkrāšanas problēmas kultūras un radošajā sektorā. Treškārt, aptverošu
un precīzu KRS ekosistēmas rāmējuma noteikšanu, lai veiktu tās kartēšanu, iespaido arī
fakts, ka ekosistēma kultūras un radošo industriju gadījumā var darboties ārpus savā
ziņā tradicionālajām “attīstības vietām”, kā arī ārpus inkubatoriem, augstskolām un citām
institūcijām, proti, arī veikalos, mājokļos un studijās, plūstoši mainīgās robežās starp privāto
un darba dzīvi u.c. Secināms, ka empīriska ekosistēmas pētniecībā ir svarīgi precīzi noteikt
tās robežas, ko traucē neviennozīmīgās “kultūras nozares”, “kultūras un radošo industriju”,
“kultūras un radošā sektora definīcijas”, kas veido nozīmīgus ekosistēmas empīriskās izpētes
izaicinājumus.

MĀKSLINIECISKĀS JAUNRADES
VĒSTURES PĒTNIECĪBA UN TĀS REZULTĀTI
KĀ KULTŪRAS KAPITĀLA ATTĪSTĪBAS
RESURSS

Agita Gritāne, Kāpēc ir jāpēta vēsture?
Latvijas Mākslas Vizuālā māksla un arhitektūra.
akadēmija Monogrāfiski par Jēkabu Bīni
un Ernestu Štālbergu

Jēkaba Bīnes (1895–1955) atstātais daiļrades mantojuma
un sarežģītās dzīves pieredzes pētījums iesniedzas plašā
mākslas, sociālo un politisko notikumu kontekstu laukā.
Mākslinieka dzīves pavērsienos būtiska loma bija apstākļiem
un situācijām konkrētajā laikā, tādēļ pētījumā, raksturojot
20. gadsimta pirmās puses Latvijas sabiedrības, politikas
un mākslas vidi, nozīmīga ir vēstures faktu un notikumu
analīze, izmantojot pieejamos arhīvu dokumentus, vēstures
profesionāļu skaidrojumus, kā arī laikabiedru atmiņas un
liecības.

Darbs turpina aizsāktu Latvijas mākslas vēstures un
kultūrvides veidošanās pētniecību, būtiski papildinot ar
jaunu informāciju un atzinumiem par mazāk iepazītu, bet

27

daudzpusīgu mākslinieku, mākslas teorētiķi, dievturi un pedagogu Jēkabu Bīni. Šis ir pētījums
par pretrunīgi vērtētas un unikālas personības dzīvi un daiļradi kopsakarā ar sava laika
politisko, kultūras un sociālo notikumu pieredzi.

Mākslinieka plašās intereses, aktīvā sabiedriskā darbība, ilgā pedagoģiskā prakse un
daudzveidīgais radošais mantojums ir viens no piemēriem, kā 20. gadsimta sākumā veidojās
indivīda izpratne un uzticība Latvijas valstij. J.Bīne savu dzīvi un darbu veltīja latviešu tautas
identitātes izzināšanai, paliekot pārliecināts par latviešu vēstures un tautas savdabību un
patstāvību. Šī ticība izpaudās māksliniecisko ideju saturā, meklējumos un to realizācijā,
gan brīžam skaļāk vai klusāk par to runājot, gan gleznojot un domājot. Mākslinieka radošā
darbība aizsākās un uzplauka laikā, kad Latvijas mākslas kultūrtelpā bija vērojams klasiskā
modernisma pacēlums. Tomēr māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēlē J.Bīne palika uzticīgs
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Figurālās glezniecības meistardarbnīcas studijās apgūtā
akadēmisma pamatiem. Studijās pie viena no pārliecinošākā tradicionālistiskās reakcijas
paudēja un jaunā akadēmisma ieviesēja Latvijas mākslas pedagoģijā – LMA profesora Jāņa
Roberta Tillberga mākslinieks Jēkabs Bīne bija apguvis stingrus reālisma glezniecības
pamatus, no kuriem apzināti nenovirzījās visā savā radošajā ceļā. Nozīmīga šajā vēsturisko
pārmaiņu periodā bija arī katra indivīda, tostarp radošās personības, izpratne par politiskajiem
notikumiem un varas režīmiem, spēja reaģēt uz to straujo nomaiņu, ietekmējot cilvēku likteņus,
vārda un domu brīvību.

Karīna Horsta, Gatavojot monogrāfisku pētījumu – disertāciju par arhitektu
Latvijas Mākslas Ernestu Štālbergu uzmanības centrā ir viņa dzīvesgājums
akadēmija un radošais devums tālaika arhitektūras ainā. Tiek izmantota
biogrāfiskā pieeja un mākslas zinātnē aprobētās metodes, kā
28 formālā, salīdzinoši stilistiskā, tipoloģiskā analīze u. c. Tomēr
dažādo kontekstu un ietekmju faktoru izzināšanai noder arī
plašāka, starpdisciplināra pieeja un sadarbība ar radniecīgo
nozaru speciālistiem.

Referātā aplūkoti divi aspekti, ar kādiem skatījumu uz
radošu personību var padarīt daudzpusīgāku – apzinot
sociālpolitiskās situācijas faktoru ietekmi uz tās darbību, kā
arī definējot tās vietu plašāku kultūras procesu ainā.

Ernesta Štālberga (1883–1958) dzīvi un darbu tiešā veidā
ietekmēja 20. gadsimta dramatiskā politiskā vēsture: sākot
ar Pirmo pasaules karu un Krievijas impērijas sabrukumu,
beidzot ar Latvijas trīskāršo okupāciju Otrā pasaules kara
laikā un tam sekojošajiem staļinisma gadiem. Arhitekta
pielāgošanās dažādajiem režīmiem un šo režīmu izteiktā
atzinība padara viņa radošās dzīves apskatu sevišķi
komplicētu. Šo apstākļu noskaidrošanai noderīga ir politiskās

vēstures izziņa un konsultācijas ar vēsturniekiem. Štālberga projektētais Brīvības piemineklis
un Ļeņina piemineklis Rīgā atklāj laikmeta pretrunas, ar kurām saskārās daudzas kultūras
personības.

Savukārt, analizējot, piemēram, 20. gadsimta pirmajā ceturksnī arhitekta radītos neoklasicisma
darbus nepieciešams priekšstats par arhitektūras dzīvi un valdošajām idejām 20. gadsimta.
sākuma Pēterburgā. E.Štālberga ciešā profesionālā un idejiskā saikne ar Pēterburgas
prominentākajiem arhitektiem noteica viņa stāvokli arī pirmajos padomju varas gados Krievijā.
Krievu pētnieku veikums atklāj arī E.Štālberga kā Pēterburgas Mākslas akadēmijas arhitektūras
izglītības reformatora pieeju un panākumus. Tādējādi progresīvās, modernās apmācības
metodes, ko viņš savos teju 30 darba gados ienesa LU Arhitektūras fakultātē, atklājas plašākā
reģiona kontekstā.

Ernesta Štālberga daudzpusīgā personība ir viena no tām, kuras liktenis 20. gadsimtā sniedz
bagātīgas izziņas iespējas ne tikai par tās atstāto izcilo radošo mantojumu, bet arī tālaika
sociālpolitisko izaicinājumu ietekmi uz mākslu, radošo aprindu savstarpējo tīklojumu un ideju
un prakšu pārnesi plašākā mākslas un kultūras procesu ainā Latvijā un tuvējā reģionā.

Jānis Kudiņš, Mūzikas vēsture
Jāzepa Vītola Latvijas Latvijā – kultūras konteksti
Mūzikas akadēmija un mazpētītie jautājumi

Valsts pētījumu programmas projekta CARD ietvaros Jāzepa
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) īsteno divus
apakšprojektus, kuros mūzikas kultūras pagātnes izpēte
vērsta uz dažādu pieredžu, tradīciju un slāņu apzināšanu un
aktualizēšanu. Tas tiek īstenots divu individuālu pētījumu
kopās, kas piedāvā iepazīt mūzikas kultūras dažādus
procesus un kontekstus mūsdienu Latvijas teritorijā
17.–19. gadsimtā un pievēršas mazpētītiem jautājumiem
20. gadsimtā. Zināšanas par mākslas, tai skaitā mūzikas
daudzveidīgajām izpausmēm pagātnē un mūsdienās, ir
svarīgs komponents kultūras kā nozīmīga kapitāla un arī
resursa apzināšanā un lietpratīgā lietojumā. Tādēļ katrs
individuālais pētījums, kas izstrādāts JVLMA apakšprojektos,
atklāj kādu līdz šim mazāk zināmu jautājumu vai izzinošu
rakursu skatījumā uz Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskās
pieredzes dažādiem slāņiem.

Pētījumā pirmo reizi Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā
uzmanība pievērsta kādreizējās Dinaburgas / Dvinskas

29

(mūsdienās – Daugavpils) pilsoniskās mūzikas dzīves izveidošanās procesam, reģionālajai
savdabībai un atsevišķu jautājumu specifikai 19.gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.
Šādi pilsētas pagātnes pieredze tiek iekļauta Latvijas mūzikas vēstures kopējā pētnieciskajā
platformā. Tāpat tiek arī aktualizētas objektīvā pētniecībā balstītas zināšanas par Latvijas
kultūras kapitāla dažādām materiālajām un nemateriālajām atmiņu un priekšstatu šķautnēm un
nozīmi šodienas norisēs.

Lauma Mellēna- Mūzikas vēsture neaprobežojas tikai ar pašu mūziku, tās
Bartkeviča, radītājiem un izpildītājiem. Mūzikas kultūras vēsture piedāvā
Jāzepa Vītola Latvijas bagātīgu informācijas daudzumu par sava laika sabiedrību
Mūzikas akadēmija un kultūru Latvijā, atklājot maz pētītus diskursus un dažādu
iemeslu dēļ, no vēstures annālēm izkritušas, izslēgtas vai
vienpusēji traktētas personības un parādības. Tādi avoti kā
periodika, pierakstīti atmiņu stāsti, vēsturiski dokumenti
un citas liecības šodien ļauj pārvērtēt līdzšinējo veikumu
mūzikas kultūras pētniecībā un atklāt daudz ko līdz šim
mazzināmu, tomēr nozīmīgu.

Operas vēsture Latvijā ir mazpētīts fenomens, pat neskarot
specifisko oriģināloperas lauciņu. Sevišķi interesanti izzināt
atsevišķu latviešu operdziedātāju individuālo karjeru stāstus
ārpus Latvijas robežām laikā, kad informācijas aprites un
pieejamības ātrums nav salīdzināms ar mūsdienām. Arī pirms
simts gadiem Latvijā ir bijušas Eiropas un pasaules līmeņa
operzvaigznes.

Pētniecība VPP projekta CARD ietvaros likusi pamatus
idejai par latviešu operdziedātāju kataloģizāciju un uzziņu
datubāzes un enciklopēdijas veidošanu, apkopojot un
papildinot līdz šim salīdzinoši nepilnīgo informācijas lauku
par personālijām šajā specifiskajā muzikālā teātra žanrā.

Pētījums atklājis daudz jautājumu un salīdzināmi pētāmu
aspektu ar operas žanru saistīto procesu analīzei pirms
simts gadiem un šodien. Viens no galvenajiem turpmākās
pētniecības uzdevumiem – iespēju robežās atrast un
apkopot vienkopus visu pieejamo informāciju par latviešu
opermākslinieku radošo darbību ārpus Latvijas un Latvijā.

30

Līga Ulberte, No dramatiskā uz
Latvijas Kultūras postdramatisko teātri.
akadēmija Definēšanas problēmas

Edīte Tišheizere, Rietumu kultūrtelpā dažādās variācijās pieņemts runāt par
LU Literatūras, folkloras paradigmas maiņu teātrī, kas sakņojas 20. gadsimta
un mākslas institūts 60.–70. gadu procesos. Kā populārākās teorijas, kas radušas
atbalsi arī Latvijas teātra teorētiskajā domā, varētu minēt
vācu teātra pētnieku Hansa Tīsa Lēmana (Hans-Tiis Lehmann)
postdramatiskā teātra un Ērikas Fišeres Lihtes (Erika Fischer-
Lichte) performatīvā pagrieziena koncepcijas, kā arī franču
teātra zinātnieka Patrisa Pavī (Patrice Pavis) pētījumus.

Arī Latvijas laikmetīgajā teātrī ir aktuālas jaunas parādības,
kas liecina par akcentu maiņu, pārejot no dramatiskā uz
postdramatisko teātri: starpdisciplināras mākslinieciskās
prakses, teātra pētnieciskās un dokumentālās komponentes
pastiprināšanās, koprades pieeja, profesiju robežu
un hierarhiju nojaukšana, postdramatiskajam teātrim
raksturīgā atteikšanās no dramaturģiska teksta dominances,
performativitātes aspektu pieaugums aktierdarbā un skatītāja
lomas maiņa.

Lai Latvijas teātra praktiķi un teorētiķi varētu attīstīt un
analizēt jaunās parādības un virzienus, nepieciešamas
vispārpieņemtas un aprobētas definīcijas un latviešu valodā
iesakņojušies termini. Šo mērķu sasniegšanai ir uzsākti vairāki
pētījumu projekti, kuru rezultātā jātop gan teātra teorijas
tekstu tulkojumiem, gan skatuves mākslas terminoloģijas
vārdnīcai latviešu valodā. VPP projekta CARD apakšprojekts
“Laikmetīgā teātra leksikons” ir viens no tiem.

31

Dita Rietuma, Latvijas kinomāksla:
Latvijas Kultūras jaunie laiki
akadēmija
LKA pētnieku grupa ir radījusi kolektīvo zinātnisko
Inga Pērkone, monogrāfiju “Latvijas kinomāksla: jaunie laiki. 1990–2020”
Latvijas Kultūras (“Latvian Cinema: Recent History. 1990–2020”). Kopš
akadēmija neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau trīsdesmit gadi –
laikposms, kas ir pietiekami ietilpīgs, lai varētu to apskatīt
kā reprezentatīvu kopumu daudzveidīgām un bieži arī
pretrunīgām parādībām, kas, savstarpēji mijiedarbojoties,
veidojušas Latvijas valsts un tās pilsoņu identitātes
20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā. Latvijas kinomāksla –
kultūras parādība, ko šajā grāmatā analizē autoru kolektīvs,
ir gan savas laiktelpas sastāvdaļa, gan veidotāja, gan arī
kondensējošs laikmeta atspulgs, kas cieši saistīts ar sociāli
ekonomiskajām un politiskajām norisēm Latvijā un pasaulē.

“Latvijas kinomāksla: jaunie laiki. 1990–2020” ir pirmais
fundamentālais pētījums par neatkarīgās Latvijas kino,
kurā vēsturiskā griezumā apskatīti visu trīs sistēmiski,
mākslinieciski un teorētiski definēto kino veidu (spēlfilmas,
dokumentālās filmas un animācija) attīstības procesi
norādītajā laika periodā. Tomēr būtiski, ka 21. gadsimta
filmām raksturīga robežu izzušana starp filmu veidiem –
dokumentālas filmas arvien vairāk izmanto inscenējumu un
animāciju, spēlfilmās tiek miksēts iestudēts un dokumentāls
materiāls, pilnmetrāžas animācijas filmas auditorijas
piesaistes ziņā konkurē ar spēlfilmām utt.. Trīs desmitgadēs
Latvijas kino ir piedzīvojis ne tikai sociālpolitiskas
pārmaiņas, paaudžu nomaiņu un atgriešanos Eiropā,
bet arī atgriezies Eiropas kino kontekstā un piedzīvojis
arī pamatīgu tehnoloģisku revolūciju. Digitalizācija un
internets pakāpeniski ietekmējuši gan filmu uzņemšanu,
gan izplatīšanu. Vēl 90. gados filmas galvenokārt filmēja
uz 35mm kinolentes. 21. gadsimtā, šķiet, neatgriezeniski ir
nostiprinājušās digitālās tehnoloģijas – tās tiek izmantotas
gan filmu ražošanā, gan demonstrēšanā.

32

KULTŪRAS MANTOJUMA LOMA
KULTŪRAS EKOSISTĒMAS ATTĪSTĪBĀ.
ATMIŅAS INSTITŪCIJAS KĀ KULTŪRAS
KAPITĀLA RESURSS

Sakrālā arhitektūra un māksla
Liepājas rajonā
(Dievnami laikmeta griežos)

Daina Lāce, Tradicionāli ar atmiņas institūcijām saprot arhīvus, muzejus
Latvijas Mākslas un bibliotēkas. Aizvadītajā gadā, valsts pētījumu programmas
akadēmija projekta ietvaros, vācot materiālus par sakrālo arhitektūru un
mākslu vēsturiskajā Liepājas rajonā, kā nozīmīgas atmiņas
institūcijas un joprojām attīstībā esošs kultūras kapitāla
resurss parādījās luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku,
baptistu dievnami. Katedrāles, baznīcas un lūgšanu nami
glabā nozīmīgu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma
daļu, kas 20. gadsimtā ir atkārtoti sijāts un pārbaudīts
vēsturisko laikmetu griežos. No baznīcas par sporta zāli
padomju varas gados, lai atkal pakāpeniski iegūtu baznīcas
veidolu. No Krievijas cara Nikolaja II finansētas Karostas
katedrāles par matrožu klubu un Sv. Nikolaja pareizticīgo
katedrāli. Ir fiksēti pozitīvi pieredzes stāsti. Tomēr ir lietas un
vietas, kur nākas teikt, – reiz bija kultūras ekosistēmas daļa.

Mūžam attīstībā un mainībā esošo sakrālās arhitektūras un

mākslas ainu, lai iezīmē turpmāk minētie celtņu būvvēstures

un sakrālās mākslas priekšmetu izgatavošanas fakti. Liepājas

Sv. Annas luterāņu baznīcas altāris (1697); Liepājas Sv.

Trīsvienības luterāņu katedrāle (1742–1758; 1866); Liepājas

Sv. Jāzepa Romas katoļu (vecā) baznīca (1747–1763); Liepājas

Sv. Trīsvienības pareizticīgo katedrāle (1867); Liepājas Sv.

Annas luterāņu baznīca (1872–1873; 1892–1893); Lielkņaza

Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca (1891); Liepājas

Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrāle. 1894.–1896.; Liepājas

Sv. Aleksija pareizticīgo baznīca (1905–1907); Liepājas

Sv. Nikolaja pareizticīgo katedrāle (1900–1903); Liepājas

Sv. Trīsvienības vecticībnieku lūgšanu nams (1906–1907);

Liepājas Lutera (Akmens) luterāņu baznīca (1914–1934);

Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīcas biktssols (2008);

Liepājas Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāles kristāmtrauka

pamatne (2015–2017). 33

Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā kā kultūras kapitāla resurss
bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka kopš 2007. gada ir zinātniska
institūcija. Līdzās plašajam pakalpojumu lokam, ko
neaizvietojami nodrošina bibliotēka, arvien klātesošāka
kļūst arī bibliotēkas zinātniskā darbība – izstādes, pētījumi,
konferences, lekcijas, norises, augstvērtīgi izdevumi. LNB
nenoliedzami pēdējos gados ir devusi lielu ieguldījumu, lai
veidotu jaunus vaibstus Latvijas zinātniskajā vidē.

Kopīgi īstenotais VPP CARD projekts ļauj izgaismot un
aktualizēt bibliotēkas nozīmību kā īpašai Latvijas kultūras
kapitāla daļai un to, kā šos resursus padarīt sajūtamus
ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Līdzās kultūras vērtībām, kas
glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā, tieši mūsu
šodienas spēja izcelt tos, ienest pētnieciskā apritē, ikdienas
apziņā un sarunās un aktualizēt šo mantojumu, apliecina
bibliotēkas nozīmību gan kā resursam, gan arī kā kultūras
kapitālam. VPP CARD projekta ietvaros LNB ir izcēlusi Latvijas
kultūras kapitālu gan caur unikāli atklātām kolekcijām
(fotogrāfijas mantojums, grafikas mantojums, unikāli rokraksti
un arhīvs mūzikas vesturē), bet arī pieejām pētniecībā un
zināšanu izplatīšanā.

Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas kultūra –
resurss valsts attīstībai” izvirza priekšplānā un aktualizē
nepieciešamību attīstīt argumentāciju par to zināšanu
bāzi, kultūras mantojumu un dažādo iesaistīto spēlētāju
savstarpējām attiecībām, kas veido Latvijas kultūras
ekosistēmu.

34

Una Valtere, Jaunatklājumi, pētot zīļu jostas
Latvijas Mākslas Latvijas muzeju krājumos
akadēmija
Pētījuma tēma veltīta vīriešu vēsturiskā apģērba aksesuāra
– zīļu jostas apzināšanai, analīzei un lokālo īpatnību
noteikšanai. Greznās, pērlītēm un vilnas diegiem izšūtās
jostas, no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam,
vilktas pie vīriešu garajiem svārkiem un kažokiem. Uz atturīgā
vīriešu tērpa fona, krāšņi izšūtās jostas izceļas ar niansētiem
krāsu salikumiem un stilizētiem, reālistiskiem dabas formu
atveidojumiem. Smalkais roku darbs, apvienojumā ar
funkcionālu ādas amatniecību, ir nozīmīga apģērba vēstures
liecība un saistošs vēstures pētījuma materiāls. Publiski
pieejama vien neliela daļa no muzeju krājumā esošajām
liecībām. Pētījuma gaitā apkopotās liecības paplašina
priekšstatu par izšūto jostu izplatību, mākslinieciskajām
kvalitātēm un daudzveidību, nēsāšanas paradumiem un
vēsturisko fonu. Apzinātais materiāls atklāj interesantas
nianses tā laika vīriešu ģērbšanās paradumos, sabiedriskajās
aktivitātēs, kā arī iezīmē starpkultūru saskarsmes piemērus.

Latvija nav bijusi izolēta no Eiropā dominējošām apģērbu
darināšanas un rotāšanas tendencēm. Izšūtās jostas ir viens
no tipiskākajiem Berlīnes izšuvumu (Berlin Wool Work) tehnikā
darinātajiem piemēriem Latvijā un ilustrē nozīmīgu periodu
19. gadsimta tekstila vēsturē. Ar industrializācijas attīstību arī
izšūšanas joma piedzīvoja strauju uzplaukumu un tradīciju
pārmaiņas. Anilīna krāsvielu atklāšana būtiski ietekmēja
tekstilrūpniecību visā pasaulē. Niansētu dzijas krāsu toņu
ieguve, izšūšanas rakstu pavairošanas iespējas un kanvas
auduma ieviešana bija būtiski priekšnoteikumi izšūšanas
tehniku demokratizācijai, tai skaitā klājošā krustdūriena
izšuvumu popularitātei. Vīriešu jostas ir darinātas
krustdūrienā, šujot krāsainus vilnas diegus uz labi skaitāma
kokvilnas vai lina auduma, greznākās no tām ir pilnībā vai
daļēji izšūtas ar stikla sīkpērlītēm. Jostu ornaments ir ņemts
no industriāli drukātām rokdarbu paraugu lapām. Par to
liecina viena raksta atšķirīgas variācijas, kas atrodamas jostās
no dažādām vietām Latvijā un ārvalstīs. Līdzīgu piemēru
esamība citās valstīs, aicina uz šo tēmu paraudzīties arī
plašākā, vēstures un starpkultūru krustpunktu kontekstā.

35

Rūta Muktupāvela, Nevalstisko organizāciju loma
Latvijas Kultūras kultūras mantojuma ilgtspējas
akadēmija nodrošināšanā. Mākslas
rezidenču centra
Ieva Vītola, SERDE piemērs
Latvijas Kultūras
akadēmija Nevalstiskais sektors kultūras mantojuma pārvaldības
procesos ir vienlīdz svarīgs spēlētājs tāpat kā valsts, kopienas
36 un indivīdi. Latvijas kultūras ekosistēmā nevalstiskām
organizācijām ir nozīmīga loma, jo tās spēj pildīt tādas
funkcijas, kas ne vienmēr ir publiskā sektora kompetencē.

Prezentācijas ietvaros autores pievēršas kultūras NVO
konceptualizācijas problemātikai, kā arī dod ieskatu kultūras
mantojuma jēdziena izpratnē Latvijā, lūkojot atbildēt uz
pētnieciskiem jautājumiem – kāda ir kultūras NVO loma un
funkcijas nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) saglabāšanā
un pārvaldībā un kādi faktori ietekmē pašu kultūras NVO
darbību?

Par teorētisko pamatu NVO funkciju analīzei kalpo
kultūrpolitikas pētnieka Džona Holdena (John Holden)
modelis, kura pamatā ir četras lomas, ko parasti pilda
kultūras ekosistēmas dalībnieki, – sargātāju, savienotāju,
platformas un nomadu lomas. Empīriskā materiāla pamatā ir
divu kultūras NVO – biedrības “Starpnozaru mākslas grupa
SERDE” (dibināta 2002. gadā, darbojas Aizputē) un biedrības
“Skaņumāja” (dibināta 2006. gadā, darbojas Krapē) – labās
NKM pārvaldības prakses piemēri, kuras kritērijus formulē
UNESCO normatīvi.

Analizējot kultūras NVO darbību saskaņā ar Dž.Holdena
kultūras ekosistēmas modeli, secināms, ka funkcionāli to
ietekme atklājas trīs galvenajos aspektos –
(1) kultūrvēsturiskā kultūras mantojuma apzināšanas un
saglabāšanas funkcija (sargātāju loma), (2) sociālās ietekmes
funkcija (savienotāju, kultūras procesu ierosinātāju loma) un
(3) kultūras norišu un izglītības funkcija (platformas loma).

Vērtējot kultūras NVO darbību ilgtspējas kontekstā, atklājas
vairāki faktori, tostarp arī riskus ietveroši. Kā pamatproblēma

iezīmējas nestabilie finansiālie nosacījumi un cilvēkresursu trūkums, kas apdraud pilnvērtīgu
un sistemātisku NVO darbību. Tāpēc kultūrpolitikas veidotājiem būtu nepieciešams mainīt
pieeju un skatījumu uz NVO kā uz marginālo, tikai un vienīgi uz individuālo iniciatīvu un
personiskā entuziasma pamata pastāvošo struktūru – pretējā gadījumā valsts nespēs nosegt
ļoti būtisko operatīvo segmentu kultūras mantojuma pārvaldībā.

Inese Sirica, Izaicinājumi studentiem,
Latvijas Mākslas strādājot ar kultūras
akadēmija mantojuma materiāliem
pandēmijas gadā

Latvijas Mākslas akadēmijā projektā “Kultūras kapitāls
kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD no
2020. gada oktobra norisinās pētījuma “Etniskais mākslā.
Amatniecība lietišķajā un tēlotājā mākslā, dizainā un
arhitektūrā”. Pētnieku grupu veido Tekstilmākslas katedras
vadītāja un tekstilmāksliniece Ieva Krūmiņa, LMA Mākslas
vēstures institūta vadošā pētniece Daina Lāce, doktorantes
Ieva Veilande-Apine un Una Valtere, maģistrante Šarlote
Barševica, līdz 2021. gada jūnijam tagadējā tekstilmākslas
maģistre Janta Meža, mākslas bakalaure Rebeka Lūcija
Brālīte. Grupu vada mākslas vēstures pētniece, Dr.art. Inese
Sirica.

Pētīšana norisinājās vispārējās Covid-19 pandēmijas
apstākļos un ikmēneša attālinātās tikšanās izkristalizēja
vairākas problēmsituācijas. Galvenokārt – apgrūtinoša
piekļuve autentiskajiem materiāliem izpētes materiāliem
muzejos un arhīvos. Meklējot risinājumus, apgūti Latvijas un
starptautiskie digitālie resursi, veidota sadarbība ar muzeju
darbiniekiem. Una Valtere pēc fotoattēliem analizēja vīriešu
zīļu jostu piemērus Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,
Rīgas vēstures un kuģniecības, kā arī citos muzejos. Tapa
pētniecībā balstīts diplomdarbs “Trauslais spēks”. Pēc
padziļinātām literatūras studijām, kas bija iespējamas
2021. gadā, autentisku sakrālo tekstilmākslu Liepājā pētīja
Janta Meža un izveidoja Latvijas kultūras mantojumā
sakņotu liturģiskā tērpa komplektu. Mājās apstākļu
pētniecība veicināja Rebeku Lūciju Brālīti meklēt kontaktus
un materiālus Igaunijā. Rezultātā 13. maijā attālināti notika
atvērtā vieslekcija Igaunijas Arhitektūras muzeja kuratores un

37

arhīvistes Sandras Malk (Sandra Mälk) vieslekcija “Arhitektūras pētniecība: atklājot nozīmes”.
Elektroniskās saziņas procesā iegūti nozīmīgi materiāli 20. gadsimta. 80. / 90. gadu grupas
“Māja” izpētei. Ieva Krūmiņa, Šarlote Barševica un Una Valtere pēta tekstilmateriālu pārstrādes
procesus Latvijas senioru vidē, projekta gaitā “ar citām acīm” ieraudzīti lāpītie adījumi Latvijas
muzejos un privātīpašumos.
Pandēmijas apstākļi mudina izzināt digitāli pieejamos materiālus, jo sevišķi Latvijas un
starptautisko muzeju un arhīvu datubāzes. Svarīga ir savstarpējā komunikācija pētnieku grupā,
kas veicina bieži vien neapjaustas Latvijas kultūras mantojuma resursu meklēšanas vietas
un iespējas. Piemērs rakstītajam ir no 16. līdz 20. augustam notikusī vasaras skola “Meklējot
metodes un materiālus: Fotogrāfijas mantojums kultūras un mākslas vēstures pētniecībā”, ko
organizēja Akadēmija kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Skolas dalībnieki bija LMA un LKA
studenti un esmu droša, ka tuvākajos gados būs pieejami jauni atklājumi mākslā un kultūrā
un impulss būs bijis skolā atklātie pētniecības resursi LMA, LNB, LNVM, Latvijas Nacionālajā
mākslas muzejā un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

38

KONFERENCE

LATVIJAS KULTŪRAS
AKADĒMIJAS PĒTNIECISKAIS
PROFILS 2021:
TEMATI, JAUTĀJUMI
UN ATBILDES

FUNDAMENTĀLO UN LIETIŠĶO PĒTĪJUMU PROJEKTI “RADOŠĀS INDUSTRIJAS MAZAJĀS
PILSĒTĀS: POTENCIĀLS UN DEVUMI
ILGTSPĒJAI”/CRISP

Ieva Zemīte, LKA Radošo industriju profils un
Zinātniskās pētniecības resursi mazajās pilsētās: tīkli
centrs un ieguldījumi
Diskusija par radošo
industriju labās prakses
piemēriem mazajās pilsētās
un to attīstības iespējām

Pētījums “Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls
un devumi ilgtspējai” identificē radošo industriju resursus
mazajās pilsētās un iezīmē radošo industriju uzņēmumu
profilu reģionos. Pētījuma ietvaros tika analizēti redzamākie
operatori un stāsti, kas sniedz iespēju noteikt saiknes, to
savstarpējo sadarbību, attīstību un pārnesi.

Lai izpētītu mazpilsētas resursus un teritoriālās iezīmes
kā priekšnoteikumus radošo industriju attīstībai, īpaša
uzmanība tika pievērsta vietējiem simboliskajiem resursiem
un nozīmīgām vietējām ekonomikas nozarēm, noskaidrojot
radošo industriju potenciālu sniegt pievienoto vērtību.
Pētījuma ietvaros tika veikta radošo industriju dalībnieku
uzskaite gadījuma izpētes vietā – Cēsu novadā – un
identificētas mazajā pilsētā dominējošās radošās industrijas
apakšnozares, kā arī redzamākie ekosistēmas dalībnieki.

Pētījuma ietvaros tika veikts mediju monitorings Cēsu
novada medijos 2019.–2020. gadā, radošo industriju
uzņēmēju aptaujas pilotprojekts, radošo industriju
uzņēmēju fokusgrupa, intervija ar Cēsu novada pašvaldības
pārstāvi, Latvijas mazo pilsētu iedzīvotāju aptauja, 16 daļēji
strukturētās padziļinātās intervijas ar radošo industriju
uzņēmējiem, NVO un radošajām personām.

40

Diskusijā klātesošie pašvaldības un radošo industriju pārstāvji vērtēs radošo industriju labās
prakses piemērus mazajās pilsētās un radošo industriju attīstības iespējas.

“PILSKALNU JAUNATKLĀJUMI LATVIJĀ
2018.–2021. GADĀ: KULTŪRVĒSTURISKĀ
NOZĪMĪBA”

Kā notiek pilskalnu
jaunatklāšana?

Juris Urtāns, LKA Pilskalni ir vizuāli iespaidīgākie Latvijas arheoloģijas
Zinātniskās pētniecības pieminekļi un to izpētei un interpretācijai ir veltīti vairāku
centrs paaudžu pētnieku pūliņi. Latvijas valsts patlaban aizsargā 482
vietas, kuru nosaukumā ir vārds “pilskalns”. Agrāk pilskalni
tika jaunatklāti, balstoties uz vietējo iedzīvotāju sniegtajām
ziņām, folkloru un vietvārdiem.

1950.–1990. gados šādā veidā atklāti 26 pilskalni; tātad
katrā desmitgadē apmēram pieci jauni pilskalni. Kopš
2018.gada, kad publiski kļuva pieejami Latvijas teritorijas
aerolazerskannēšanas materiāli (LIDAR), pilskalnu
jaunatklāšanas veids un temps kardināli mainījās, notika
pilskalnu jaunatklāšanas sprādziens. Pirmais pilskalns, ko
atklāja, izmantojot LIDAR, bija Andrupenes Beitānu pilskalns
2018. gadā. Šajā gadā tika atklāti 10 pilskalni, 2019. gadā –
27 pilskalni, 2020. gadā – 8 pilskalni un 2021. gadā jau 31
pilskalns (07.10.2021.). Vairāki pilskalni šajos gados ir ieraudzīti
un atklāti arī bez LIDAR palīdzības. Kopumā 2018.–2021.
gados jaunatklāti 75 iepriekš nezināmi pilskalni, bet šis cipars
noteikti nepaliks nemainīgs. Dažu pilskalnu jaunatklāšana var
tikt īpaši apspriesta. Piemēram, vai par iznīcinātu uzskatītā
Atašienes pilskalna atrašana ir pilskalna jaunatklājums?
Vietas, kur varētu būt iepriekš nezināmi pilskalni, pētot
LIDAR, atrod gan speciālisti, gan senvēstures entuziasti
amatieri, gan citi interesenti. Jauno pilskalnu galvenie
uzrādītāji ir Raimonds Rozenvalds (23 pilskalni), Atis Blūms
(22), Valdis Mičulis (6), Mareks Maļkevičs (4), Jānis Goldšmits
(3) un Toms Kļaviņš (3).

41

Lai vietu aprobētu kā pilskalnu, tā zinošam arheologam tomēr ir jāapseko klātienē un jādod
autoratīvs slēdziens. Nereti ir izrādījies, ka piedāvātā un vēlāk apsekotā vieta tomēr nav
pilskalns. Tāpat ieraudzītas vairākas vietas, kuru ārējais veidols gan atgādina pilskalnu, tomēr
to pieskaitīšana pilskalniem ir diskutējama. Visvairāk jaunatklāto pilskalnu ir Latgalē (51), kas
tāpat jau bija pilskalniem bagātākais Latvijas novads, tomēr arī citos Latvijas novados atklāts
ievērojams skaits iepriekš nezināmu pilskalnu: Vidzemē – 9, Augšzemē – 7, Zemgalē – 2,
Kurzemē – 6 pilskalni. Iespējams, ka tuvākajos gados pilskalnu jaunatklāšana, balstoties uz
LIDAR, varētu mazināties, jo kā atzīst paši pilskalnu meklētāji – krējums jau esot nosmelts.

Kādas ir LIDAR datu iespējas
jaunatklāto pilskalnu
pētniecībā?

Jānis Meinerts, Nacionālā Kopš publiski pieejami LIDAR reljefa skenēšanas dati par
kultūras mantojuma visu Latvijas teritoriju, ir piedzīvots sava veida pilskalnu
pārvalde jaunatklāšanas sprādziens. Kopš 2018. gada Latvijas senākajā
vēsturē ieinteresēti entuziasti caurskata LIDAR kartes un
fiksē daudzas vietas ar reljefa pārveidojumiem, kas atgādina
pilskalnu nocietinājumus. Līdz šim brīdim kopš 2018. gada
jaunatklāti vairāk nekā 70 pilskalni, no kuriem lielākā daļa
(vairāk nekā 50) atrodas Latgalē un tādējādi Latgales reģionā
zināmo pilskalnu skaits palielinājies par aptuveni ¼ daļu.

Pilskalnu jaunatklāšana tik lielā skaitā 21. gadsimtā ir
unikāla situācija un tā ir tieši saistīta ar LIDAR datu publisku
pieejamību un entuziastu ieguldījumu. Tā kā LIDAR dati
ir publiski pieejami ne tikai kā kartes, bet arī kā punktu
mākoņi LAS formātā, gan profesionāliem arheologiem,
gan entuziastiem ir radušās iepriekš nebijušas iespējas kā
vizualizēt jaunatklāto pilskalnu reljefu un stāstīt par tiem
sabiedrībai. Profesionāļiem punktu mākoņa dati palīdz gan
izprast katru jaunatklāto pilskalnu un aprakstīt to, gan ļauj
ietaupīt laiku un resursus, kas agrāk tiktu patērēti, veicot
pilskalna instrumentālu uzmērīšanu dabā, lai izgatavotu
tradicionālu topogrāfisko plānu. To tagad aizstāj no reljefa
punktu mākoņa sagatavoti 3D reljefa modeļi.

Šajā prezentācijā tiks apskatīts, kā ar LIDAR datu palīdzību
notiek pilskalnu jaunatklāšanas process, kā tajā iesaistās
sabiedrības pārstāvji un kādi ir tehniskie aspekti, strādājot ar
reljefa punktu mākoņiem, gan analizējot un mērot pilskalnu
reljefu, gan prezentējot jaunatklājumus sabiedrībai.

42

Ieva Vītola, LKA Kā top un attīstās jaunatklāto
Zinātniskās pētniecības pilskalnu tradīcija?
centrs
Latvijas pilskalnu tradīcija allaž ir bijusi cieši saistīta
ar folkloru. Par daudziem līdz šim zināmajiem Latvijas
pilskalniem ir pierakstītas un stāstītas teikas un nostāsti ar
raksturīgiem motīviem. Pilskalniem ļaudis ir devuši zīmīgus
kalnu nosaukumus. Ne velti viens no četriem pilskalnu
verifikācijas jautājumiem (Urtāns, 2009) ir – vai vietai ir
raksturīgas pilskalnu teikas un/vai nosaukums?

Kopš 2018. gada, pateicoties aerolāzerskenēšanas datiem,
Latvijā ir atklāti vairāk nekā 70 jaunu, iepriekš nezināmu
pilskalnu. Vai tas nozīmē, ka ne tikai arheoloģijā, bet arī
folkloristikā paveras plašs darba un izziņas lauks?!
Kā liecina projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā
2018.–2021. gadā” ietvaros veiktie lauka pētījumi, kuru
laikā apsekota daļa jaunatklāto pilskalnu un īstenotas
intervijas gan ar iedzīvotājiem pilskalna tuvumā, gan ar
citiem informantiem (īpašniekiem, pašvaldību darbiniekiem,
pieminekļu aizsardzības ekspertiem, novadpētniekiem,
senvēstures entuziastiem u.c.), mūsdienās jaunatklāto
pilskalnu tradīcija vēl tikai top un attīstās. Galvenokārt tāpēc,
ka jaunatklātais pilskalns ir no jauna apzināta vieta ne tikai
ainavā, bet arī sabiedrības apziņā. Līdz šim tikai par dažiem
pilskalniem ir izdevies pierakstīt fragmentāras liecības ar
pilskalniem raksturīgo folkloru. Lielākoties satiktie cilvēki par
kalnu neko nav dzirdējuši, nekad tur nav bijuši. Daļa ļaužu
vietu ainavā zina, kā ogošanas, sēņošanas, koku ciršanas,
arī atpūtas vietu. Ja arī par jaunatklāto pilskalnu kādreiz ir
tikušas stāstītas teikas un nostāsti, tad, pateicoties cilvēku
migrācijai vairāku gadsimtu garumā un arī depopulācijai
reģionos pēdējās desmitgadēs, šīs senās folkloras liecības
nav nodotas tālāk un pārmantotas.

Faktiski jaunatklāto pilskalnu tradīcija veidojas līdz ar tā
atklāšanas brīdi – vispirms nosaucot to vārdā, pēc tam darot
zināmu sabiedrībai informāciju par jaunatklāto senvietu.
Parasti tas notiek divējādi – (1) komunikācijā ar pētniekiem
pilskalna apsekojuma laikā, (2) ar publikācijām vietējā presē.
Tas rosina interesi, formē attieksmi un kļūst par pamatu
mutvārdu liecībām un saturam kultūras mantojuma kopienā.
Pētījumi vēl jāturpina, taču šobrīd jaunatklāto pilskalnu

43

tradīcijā iezīmējas vairākas komponentes – pilskalna nosaukums, vietu stāsti par pašu pilskalnu
un tā tuvējo apkārtni, personīgās pieredzes stāsti, atklājot, apsekojot, pirmo reizi uzzinot par
pilskalnu. Iespējams, nākotnē, pilskalnam kļūstot par arheoloģiskās izpētes objektu, tūrisma
maršruta objektu u.c., tradīcija iegūs papildu aprises.

Lolita Ozoliņa, LKA Kā veidojas vietas nozīme
Zinātniskās pētniecības jaunatklāto pilskalnu
centrs kontekstā?

44 Pilskalni kā vizuāli nozīmīgākais Latvijas arheoloģisko
pieminekļu veids ir arī būtiska kultūrvēsturiskās ainavas
daļa. Atsaucoties uz vietas identitātes pētnieka, profesora
Gregorija Džona Ešvorta (Gregory John Ashworth) tēzi, ka
kultūrvēsturiskās ainavas ir sociāli konstruētas un tās
darbojas mūsdienu sociālekonomiskajā kontekstā, un zināmā
mērā tās ir cilvēku interpretācijas produkts, kas gaida savu
atklāšanu, atzīšanu un novērtēšanu, pilskalnu jaunatklāšana ir
unikāls notikums Latvijā.

Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam ir atklāti vairāk nekā
70 pilskalnu, galvenokārt, Latgales dienvidaustrumos, Sēlijā
un Kurzemes dienvidos, kas liek aktualizēt jautājumu par
senvēstures nozīmīgumu un par pilskalniem kā jaunu lappusi
vietas kultūrvēsturiskajā interpretācijā. Vietas nozīmes
veidošanās ir saistīta ar attiecīgajai vietai raksturīgu kvalitāti
un vērtību, ko rada cilvēki, nevis pašas vietas. Jāņem vērā, ka
jaunatklāts pilskalns kā vieta, iegūst kultūrvēsturisku vērtību
līdz ar tā atklāšanu un reizē pastiprinātu interesi, ko ar šo
jaunatklāto vietu darīt nākotnē – sargāt, izmantot izglītībā vai
varbūt veidot par publiski pieejamu objektu tūristiem?!

Atkarībā no dažādu ieinteresēto pušu, piemēram, zemes
īpašnieku, novadpētnieku, tūrisma piedāvājuma organizatoru,
pašvaldības pārstāvju puses, izpratne par jaunatklāta
pilskalna lomu vietas nozīmes – piederības un identitātes –
veidošanā ir ļoti atšķirīga. No vienas puses, traucē pieejamas
informācijas, diskusijas, kā arī motivācijas izzināt trūkums
par jaunatklātajiem pilskalniem, no otras puses, zināšanu
trūkums par jaunatklātā pilskalna kā kultūrvēsturiskās ainavas
izmantošanas iespējām un ierobežojumiem. Šo situāciju
pastiprina arī aspekts, ka jaunatklātie pilskalni visbiežāk ir ar

kokiem un krūmājiem apaugušas vietas, kas nerada baudāmas ainavas, līdz ar to arī nozīmīgas
vietas priekšstatu. Izglītošana vietas kultūrvēsturiskā ainavas mantojuma kontekstā ir vēl
viens būtisks uzdevums, kas ir cieši saistīts ar vietas nozīmes apziņas attīstību. Savas vietas
vēsturē zinošāki iedzīvotāji ir arī aktīvāki savas vietas kultūrvēsturisko pieminekļu sargātāji un
popularizētāji.

“NACIONĀLISMA MĀKSLA: SOCIĀLĀ
SOLIDARITĀTE UN ATSTUMTĪBA
MŪSDIENU LATVIJĀ”

Liene Ozoliņa, LKA Māksla kā sociālās solidaritātes
Zinātniskās pētniecības avots mūsdienu Latvijā:
centrs konceptuālais ietvars,
empīriskie dati un sākotnējie
Elīna Vikmane, LKA secinājumi
Zinātniskās pētniecības
centrs Neoliberālās sabiedrībās sociālā solidaritāte ir izsīkstošs
resurss. Kāda ir mākslas loma solidaritātes veidošanā un
uzturēšanā demokrātiskā sabiedrībā? Pētījuma “Nacionālisma
māksla: sociālā solidaritāte un atstumtība mūsdienu Latvijā”
mērķis ir piedāvāt teorētisku ietvaru un izstrādāt empīriskās
pētniecības stratēģiju, lai analizētu mākslu kā sociālās
solidaritātes avotu mūsdienu Latvijā.

Pētījuma īstenošana balstīta jauktā stratēģija, atbilstoši
pētniecisko jautājumu raksturam, izmantojot kā kvalitatīvas
datu ieguves un analīzes metodes, kas savas specifikas
dēļ sniedz pētniekiem iespēju niansēti analizēt bagātīgu
pētniecisko datu masīvu, tā arī kvantitatīvo datu analīzi, ar
kuras palīdzību solidaritātes fenomenu iespējams analizēt
plašākā publiskā telpā un sabiedrībā. Pētījumā kvalitatīvie
dati iegūti, izmantojot padziļinātās daļēji strukturētās
intervijas ar radošām personām (n=21, 2021) un plānošanas
dokumentu satura analīzi, savukārt, kvantitatīvie dati
iegūti, izmantojot LETA monitoringa datus (n=1754) un
reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas datus (lauka
darba veicējs SKDS, 2021), kuru šķērsgriezuma analīze
atklāj solidaritātes uztveres sabiedrībā atšķirības dažādās
sociālajās grupās.

45

Referāts atklāj solidaritātes fenomena izpratnes un manifestāciju daudzveidību, kā arī
tās veicinošos un bremzējošos faktorus nacionālo kultūras vērtību jaunradē filmu nozarē:
kultūrpolitikas ietvarā, publiskajā retorikā, mākslinieku darbībā un sabiedrības priekšstatos.

Laura Brutāne, LKA Mākslinieciskā brīvība, cenzūra
Zinātniskās pētniecības un pašcenzūra
centrs
Attiecības starp mākslu kā radošas pašizpausmes
Ketrisa Petkēviča, LKA veidu un indivīda brīvību postmodernā sabiedrībā ir ļoti
Zinātniskās pētniecības kompleksas, jo māksla tiecas uz absolūto, bet brīvība nekad
centrs nevar būt absolūta (E.S. Tanasescu). Cenzūras jēdziens
asociatīvi saistās ar autoritāru politisku režīmu, taču tas
46 nav viennozīmīgi, proti, arī demokrātiskā valstī iespējami
apstākļi, kas veido mākslinieciskās pašizpausmes barjeras
un ierobežo māksliniecisko procesu, stimulējot pašcenzūras
aktualitāti. Arī Latvijā parlamentārā demokrātija veido tiesiski
normatīvo ietvaru, kas formāli izslēdz radošā procesa un
mākslinieciskās jaunrades politiski ideoloģisku cenzūru,
vienlaikus, sabiedrības attieksme pret mākslinieciskajām
izpausmēm, kā arī dažādu sabiedrības grupu un valstī
dominējošās ideoloģiskās vērtības var radīt kritiski-nosodošu
vai atbalstošu ietvaru noteiktām mākslas izpausmēm. Reālajā
mākslinieciskās jaunrades praksē var aktualizēties dažādi to
ierobežojoši faktori, kas aktualizē mākslinieciskās brīvības,
cenzūras un pašcenzūras jautājumus. Šī referāta galvenais
mērķis ir noskaidrot, kā mūsdienu mākslinieki izprot un
skaidro mākslinieciskās brīvības, cenzūras un pašcenzūras
izpausmes mūsdienu Latvijā.

FLPP “Nacionālisma māksla: Sociālā solidaritāte un
atstumtība mūsdienu Latvijā” ietvaros tika veiktas 18
padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas
radošajām personām, konkrēti – filmu režisoriem, kas tiek
izmantotas referāta empīriskās daļas analīzē. Referātā tiks
atklāts, kā dažādu mākslas nozaru pārstāvji reflektē par
mākslinieciskās brīvības jēdzienu, raksturo savu pieredzi
par cenzūras klātesamību līdz 1990. gadam un mūsdienās,
pauž savu viedokli par to, kas, viņuprāt, ir mūsdienu Latvijas
“tabu” tēmas un ar kādiem radošās brīvības ierobežojumiem
mākslinieki saskaras ikdienā, kā arī pašcenzūras izpausmēm
viņu radošajā darbā. Pētījums kopumā, pirmkārt, atklāj

daudzveidīgas cenzūras manifestācijas radošajā darbībā un dominējošos apstākļus, kādos tā
attīstās, otrkārt, ļauj izsekot mākslinieciskās darbības pašcenzūras avotiem, treškārt, veidot
secinājumus par radošās brīvības nosacījumiem un barjerām Latvijas sabiedrībā.

“KOPIENU LĪDZDALĪBA KULTŪRAS
MANTOJUMA PĀRVALDĪBĀ: PRAKSES,
ATTĪSTĪBA UN IZAICINĀJUMI”

Rūta Muktupāvela, LKA Projekta idejas un rezultātu
Zinātniskās pētniecības pieteikums
centrs
Kultūras mantojums ir viens no būtiskākajiem katras
nacionālās valsts ilgtspējīgas attīstības resurss, kam,
savukārt, ir nepieciešama pārdomāta, pētniecībā balstīta
pārvaldības politika. LKA zinātnieku īstenotā FLPP projekta
Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses,
attīstība un izaicinājumi ietvaros izvērtēta pašreizējā
situācija attiecībā uz kultūras mantojuma un jo īpaši tā
nemateriālās formas identificēšanas, pārmantošanas un
pārvaldības specifiku Latvijā, izgaismojot mantojuma kopienu
daudzveidību, to attīstības dinamiku un līdzdalības formu
dažādību. Pētījuma fokusā – Latvijas nemateriālā kultūras
mantojuma (NKM) saraksta izveide un mantojuma kopienu
ieguldījums NKM elementu identificēšanā.

Pētījuma starpdisciplinaritāti veido kultūras studiju, kultūras
socioloģijas, kultūras antropoloģijas, kultūras menedžmenta,
mantojuma un kopienu studiju, tiesību zinātņu un politikas
zinātnes teorētiskie principi un pieejas. Dažādos projekta
īstenošanas posmos un atsevišķu jautājumu izpētē izmantoti
novērtējuma pētījuma, gadījuma analīzes un līdzdalības
pētījuma dizaina elementi, iegūti gan kvantitatīvi, gan
kvalitatīvi dati sabiedriskās domas novērtēšanai un NKM
kopienu gadījumu analīzei.

Pētījuma ietvaros:
• raksturota kopienas jēdziena izpratnes ģenēze, atklājot

kopienu pazīmes, daudzveidību un to nozīmi NKM
ilgtspējas nodrošināšanā;
• apzināta NKM sarakstu veidošanas starptautiskā

47

pieredze un atklāta tās pārneses specifika Latvijā;
• raksturoti līdzdalīgas pārvaldības teorētiskie principi, kā arī piedāvāts Latvijai raksturīgs

NKM pārvaldības modelis;
• noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kultūras mantojumu, ļaujot novērtēt

informētību par NKM sarakstā iekļautajiem elementiem un izdarīt secinājumus par
sabiedrības līdzdalības kapacitāti šajā jomā;
• veikta NKM kopienu gadījumu analīze, atspoguļojot 12 Latvijas NKM sarakstā iekļauto
elementu kopienu empīriskās izpētes rezultātus;
• atklāti izaicinājumi NKM izpratnē, apzinot jauno, alternatīvo NKM un tā kopienas, kuras
nav saistītas ar Latvijas nacionālajām kultūras vērtībām;
• noskaidrotas NKM kopienu attīstības perspektīvas, atklājot kopienu ilgtspēju veicinošos
un kavējošos faktorus esošā tiesiski normatīvā regulējuma ietvaros.

Pētījumā secināts, ka NKM saraksta veidošana gan mantojuma prakšu īstenotājiem, gan to
saglabāšanā iesaistītajiem devusi iespēju nostiprināt NKM elementa vērtību un veicināt tā
atpazīstamību, turklāt, pats pieteikumu gatavošanas process ir spēcīgs stimuls kopienas
kapacitātes stiprināšanai un savas lomas mantojuma pārvaldībā apzināšanai. Iegūtie dati ļauj
rekomendēt, lai perspektīvā NKM saraksta veidošana kļūtu atvērtāka dažādiem mantojuma
kopienu modeļiem un NKM interpretācijām, savukārt elementu identificēšanas un pieteikšanas
process – veicinātu diskusiju starp iesaistītajām kopienām, ekspertiem un plašāku sabiedrību.

Diskusija “Dzīvais kultūras
mantojums. Prakses un izaicinājumi”

Nemateriālais kultūras mantojums ir ieausts Latvijas cilvēku ikdienas praksēs un tiek
pārmantots, lielā mērā pateicoties mantojuma kopienām.

Sarunā ar nemateriālā kultūras mantojuma kopienas pārstāvjiem tiks noskaidrots, kā ikdienā
dzīvesveids saplūst ar mantojuma saglabāšanu, kāda ir kopienas pārstāvju pieredze un
motivācija iesaistīties tradīciju uzturēšanā? Kā pandēmija ir vai nav ietekmējusi nemateriālā
kultūras mantojuma saglabāšanu kopienā? Kāda izskatās perspektīva kopienas pārstāvētajai
nemateriālā kultūras mantojuma vērtībai, tās pastāvēšanai nākotnē?

Diskusiju vadīs LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece Ieva Vītola

Diskusijā piedalīsies nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvji

48

NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA PĒCDOKTORANTŪRAS PĒTNIECĪBAS ATBALSTS
SAGLABĀŠANAS POLITIKAS
ZIEMEĻEIROPĀ: PIEEJAS SOCIĀLĀS
IEKĻAUTĪBAS VEICINĀŠANAI

Anita Vaivade, LKA Pirms divām dekādēm UNESCO mērķtiecīgi uzsāka jauna
Zinātniskās pētniecības starpvalstu līguma izstrādi kultūras mantojuma jomā, un
centrs tā rezultātā 2003. gadā tika pieņemta “Konvencija par
nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”. Tā bija
iecerēta, lai globāli līdzsvarotu priekšstatus par pasaules
kultūras mantojumu, ar materiālo mantojumu bagātajai
Eiropai līdzās parādot dažādus pasaules reģionus ar
tos raksturojošām kultūras tradīcijām. Patlaban katra no
konvencijas dalībvalstīm ir aicināta rūpēties par tās teritorijā
esošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, tomēr
vai nacionālās politikas var būt pietiekamas tādu tradicionālo
kultūras izpausmju un kultūras identitāšu saglabāšanai, kas
kopīgi raksturīgas kopienām valstu robežu dažādās pusēs?
Atkarībā no vēstures un šī laika politikas tās tiek sauktas
dažādos vārdos – nacionālās minoritātes, pirmiedzīvotāji,
diaspora u.c., un globāli tās tiek skatītas sociālās iekļautības
koncepta tvērumā.

Ziemeļvalstis šīs konvencijas ziņā ir interesantas vairāku
apsvērumu dēļ. Konvencijas izstrādes laikā tās kritiski
iestājās pret nemateriālā kultūras mantojuma starptautisko
sarakstu veidošanu, vēršot uzmanību uz iespējamām
negatīvām sekām atsevišķu kultūras tradīciju izcelšanai,
iepretim citu tradīciju aizmiršanai. Lai arī šādu sarakstu
izveide UNESCO tika uzsākta, Ziemeļvalstis tomēr pievienojās
konvencijai, priekšplānā liekot uzsvaru uz pieredzes
apmaiņu par nemateriālā mantojuma saglabāšanas praksēm.
Ziemeļvalstis ir tās, kas starptautiskajās diskusijās ir īpaši
vērsušas uzmanību uz pirmiedzīvotāju kultūras mantojuma
saglabāšanu, un šajā ziņā ir vērojami to savstarpējas
sadarbības centieni, lai arī tie būtu saistīti ar pastāvīgiem
vēsturiskā taisnīguma meklējumiem. Šī reģiona pieredze
rosina īpaši pievērsties iekļaujoša politikas veidošanas
procesa un valstu sadarbības nozīmībai, kas būtiski papildina
nacionālās politikas un tiesību jaunradi, lai konvencijas
īstenošana būtu ieguvums dažādām kopienām.

49

Referāts balstās politikas dokumentu analīzē un novērojumos, piedaloties UNESCO rīkotās
sanāksmēs par konvencijas īstenošanu un sarunās ar pētījumā aplūkoto Ziemeļvalstu –
Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – politikas veidotājiem un īstenotājiem. Ziemeļvalstu
nemateriālā kultūras mantojuma politiku izpēte norit pēcdoktorantūras pētniecības projekta
“Nemateriālais kultūras mantojums kā resurss ilgtspējīgai attīstībai Ziemeļeiropā: tiesībās
balstīta pieeja” (1.1.1.2/VIAA/3/19/476) ietvaros.

KULTŪRATMIŅAS DIGITALIZĀCIJAS
IEGUVUMI, ŠĶĒRŠĻI UN IESPĒJAS:
LATVIJAS, IGAUNIJAS UN SOMIJAS
NACIONĀLO MUZEJU KRĀJUMU
DATUBĀŽU (NMKK, FINNA UN MUIS)
ANALĪZE

Maija Spuriņa, LKA Muzeji, līdztekus bibliotēkām un arhīviem, vāc, uzkrāj, glabā
Zinātniskās pētniecības un izplata kultūras atmiņu. Tikai pavisam neliela daļa no
centrs uzkrātās kultūras atmiņas tiek aktīvi pielietota un sasniedz
mūs izstāžu, grāmatu, filmu vai citu kultūras vēstījumu
50 ietvarā, kurā iegūst šodienas sabiedrībai saprotamu un
jēgpilnu nozīmi, kalpo kā orentieris šodienai un nākotnei.
Lielākā daļa uzkrātā kultūras mantojuma glabājas muzeju,
bibliotēku un arhīvu krātuvēs un nekad netiek skatīta vai
izmantota, tomēr tās esamība nodrošina demokrātiskai
sabiedrībai nepieciešamos resursus pietiekami daudzveidīgai
pagātnes interpretācijai un līdz ar to arī daudzveidīgam
skatam uz iespējamo nākotni. Uzkrātais kultūras mantojums
sastāv no miljoniem dažādas formas un materiāla objektiem
un fiziski atrodas tūkstošiem noliktavās un krātuvēs, tāpēc
līdz šim to nav bijis iespējams nedz aptvert, nedz analizēt.

Kultūras atmiņas krātuvju digitalizācija paver līdz šim
nebijušu iespēju aptvert uzkrātās kultūras atmiņas apjomu
ne tikai nacionālā, bet arī pārnacionālā mērogā. Referātā
tiks prezentēta trīs nacionālo digitālo muzeju krājumu
datubāžu – Latvijas NMKK, Somijas FINNA un Igaunijas
MUIS – datu analīze. Tiks skatīta digitalizēto muzeju krājumu
uzbūve un apskatītas to izmantošanas iespējas un grūtības.
Izmantojot datus par lietisko priekšmetu datējumu, tiks
atklāta un interpretēta ziemeļaustrumeiropas uzkrātās
digitalizētās kultūras atmiņas topogrāfija – atmiņas blīvums,