256896 Live Creative BOOKS COMBINED_ROTATED_OBC REMOVED_NO MARKS OR BLEEDS

w ak a i T ha ra e n o n i. Mā e K o anō ō iw E w ka a, āra ho ki ō rā o kāi g .

Ka ī a te ir a, k a ōw ri i ki
34
Ki w ak a , mā e K o , po pi a t A a

He whakaahua o Rutene Reginald Biggs.

33

I te 8 o Oketopa, i puta mai te ture tāhae whenua, ko te
East Coast Land Titles Investigation Act 1866. Kātahi ka
whakahokia atu e te Kāwanatanga ētahi whenua ki ngā
Māori e piripono tonu ana ki te Kāwanatanga. Ka tangohia
ngā whenua o ngā whakatutū. Nō konei hoki i tīmata ai te
whakarite i ngā taitara mō aua whenua. I tīmata hoki te tuhi
rārangi ingoa o rātou e kīia ana he whakatutū. Nā ēnei mahi i
kīia rā tērā kōti e te Māori, ko te ‘kōti tango whenua’. Nō reira,
me i tautokona e te tangata te hunga i kīia rā e te Kāwana he
‘Hauhau’, i tautokona rānei a Te Kooti, kua kīia he whakatutū ia,
ā, ka tangohia ōna whenua. Nā tēnei whakahau, ka tīmata ngā
whawhai i waenga i te kūpapa me te whakatutū, a te Māori ki
te Māori.

I taetae atu ki a Te Kooti ngā pūrongo mō ēnei mahi tūkino.
Ka whai māramatanga ngā herehere kua whakakorengia ō
rātou mana whenua e ngā āpiha a te Kāwanatanga. He tohu
tēnei i te mahi mūrere a te Kāwanatanga, ā, nā konā ka piki te
riri ki roto i a Te Whakarau.

32

UPOKO 8

Te Tāhae Whenua … anō ki Te Tai Rāwhiti

He āwangawanga anō i puta ki Tūranganui-a-Kiwa. I a
Āperira, he uaua tā Biggs whiriwhiri taitara mō ngā whenua i
Tūranganui-a-Kiwa. Kua hōhā ngā Māori o Tūranganui-a-Kiwa
ki āna mahi whakahāwea, ā, kāore rātou mō te paku āwhina.
I rongo kōrero ka whakahokia pea ētahi o Te Whakarau hei
tohu ki te katoa. Ka whakahē a Biggs me te kī me noho rātou
ki Wharekauri, kia mutu rawa āna mahi tango whenua. Nō
te rongonga o tēnei kōrero e Te Whakarau, ka tino pukuriri
rātou. I huri rātou ki a Te Kooti, māna rātou hei hāpai i te
whare herehere. Ko te tūmanako, mā reira hei whakatau ngā
āwangawanga o Te Whakarau.

I tīmatangia tēnei pakanga, tēnei taiaputanga i te mana o ngā
Māori o Tūranganui-a-Kiwa e te Kāwanatanga. Ka whai kaha
ngā āpiha a te Kāwana ki te hoko whenua mō rātou anō.
I te tau 1853, e whitu eka anake kua hokona e ngā Māori ki te
Kāwanatanga. Ko te nuinga o ngā whenua i riro kē atu nā te
tuku, nā te koha hoki. Ahakoa tērā tuku, ka mau tonu i a ngāi
Māori te mana o te whenua.

Nā te mea i mauheretia ngā tino kaiwhakahē, ka mataku ngā
Māori. Ka tīmata a McLean ki te tango i te whenua hei utu mō
te whakatutūtanga a ngā Māori o Tūranganui-a-Kiwa. Ko tā
McLean hoki, e tika ana kia noho ngā herehere ki Wharekauri
mō te tau kotahi.

31

Kā an an . Ka n oh a w en a n ā tu ū.“E s Co t an T le n es ga on t 1866”.Ka h ah i at e t āwa ta g ē ah he a
30
ki gā āor e n o pū u t u na te

29

He āwangawanga i ara ake ki Wharekauri. I te tīmatanga o
te whakapakohanga, i runga i tā McLean tohutohu, i puta te
whakatau kia noho ngā herehere ki Wharekauri mō te kotahi
tau. Ka hipa te rua tau, ā, i reira tonu rātou. O ngā herehere
e 328, e 27 i mate i te rewharewha me te makariri, ko te kore i
whai kākahu tōtika tētahi take i pērā ai.
Ka whakatauria e te Kāwanatanga kia tukuna atu ētahi
rongoā hei kaupare atu i te mate rewharewha me ngā kākahu
kia mahana ai ngā herehere. Ko tō rātou hiahia kia hoki ki
Tūranganui-a-Kiwa.
I te kitenga i ngā parau me ngā kōhatu warowaro e tae mai
ana, me te kōrero kia whakatipua he witi, ka mārama rātou ka
whakaroatia tā rātou noho ki Wharekauri, ā, ka riri Te Whakarau
– ka āta wāhia ā rātou taputapu. Ka mutu te mahi. Nā konei i
mōhio ai a Thomas mā kua hōhā haere a Te Whakarau.

He horonuku o Wharekauri.

28

UPOKO 7

Uaua ana te Noho

Huhua ana te kai i Wharekauri, he whakatipu kai te mahi.
Arā atu anō tā te moana i tuku ai. Ko tā te whenua i tuku ai, he
pērā anō.

I whakatau te Kāwanatanga mā ngā herehere e whakarite kai
mā rātou anō, kei pau ngā herengi a te Karauna, engari,
ka hokona ētahi rīwai hei whāngai i a rātou. Ko te tikanga, i roto
i te wā ka whakatipu rātou i ā rātou ake kai. Ko te tūmanako,
ka wawe te whakatipu huawhenua i rō māra, nā te hau kāinga i
tuku.

I wātea ngā herehere ki te haere ki te puihi, patu poaka ai.
He nui ngā poaka puihi i te motu hei patu mā rātou. Ka taea te
hī tuna i roto i ngā manga me ngā repo o Waitangi. Ka taea te
kohi ngā mātaitai huhua i ngā toka o te ākau, i ngā pūkawa o te
moana, ko ērā tino kai o Wharekauri – ko te kōura, ko te pāua,
ko te kina. Ka taea te hī ika ahakoa te uaua o te whakatere
waka, nā te kaha me te kino o te tai haruru. Heoi anō, i reira
tētahi poti wēra nā te hau kāinga i tuku atu ki ngā herehere hei
whakamahi mā rātou.

I ia marama, i ia marama ka tae mai anō te poti i Aotearoa
hei kawe mai i ngā rawa mā ngā iwi o te motu nei. I tīmata
ngā herehere ki te tuhi reta ki ō rātou whanaunga i te kāinga,
nō reira, i taea te whakawhiti ngā kōrero o te wā me ngā
āhuatanga o tā rātou noho ki Wharekauri.

27

te ka ri, ā te re āk u tō ka ō tē ah ak .
He ā n aw ga W ar a ri.
w it i m e, pa a te w ar ha26

O n ā ma er er or a ru ek u ā w u ru ek u ā

Ngā kāutu pupuri mauherehere Hauhau ki Wharekauri.
He peita wai kano nā Margaret Olrog Stoddard.

25

Nāwai rā, ka whakaae a Thomas e wātea ana ngā herehere
ki te mahi mā ngā kiritau Pākehā me ngā kaipāmu o te motu
rā. Nā ngā Pākehā i utu ngā herehere mō ā rātou mahi (kotahi
herengi mō te rā kotahi) me ngā kai i a rātou e mahi ana. I taua
wā, i wātea ngā herehere ki te haere ki ngā pāmu mahi ai. Ko tā
rātou mahi he hanga whare me te hanga rori hoki.
I ia pō, i ia pō, ka kohikohia ngā taputapu katoa, ka kautehia,
kātahi ka whakahokia ki te hēti mō te pō. Ka kautehia ngā
herehere, kātahi rātou ka tukuna kia moe.

24

UPOKO 6

Te Whare Herehere me te Pā Maioro

Tuatahi, ka tīmatangia te hanga whare kārihana mō ngā
pirihimana a Captain Thomas – i taua wā, e 26 ngā pirihimana
i raro i tōna maru. He kōhatu, he ponga, he harakeke ngā rawa
hei hanga whare. Ka wāhia he kōhatu hei hanga mākahīni mō
ngā pū. Ka keria he paioneone hei hanga pakitara hei karapoti
i te pā maioro. Ko tōna āhua, he tapawhā roa e takoto ana i te
rāwhiti ki te hauāuru. Ko tōna roa he 35 mita, ko tōna whānui
he 20 mita.

I whakatūria he kōhanga i te pito whakateraki, ā, he mea anō i
whakatūria i te pito puāwanga – koinei ngā wāhi i tū ai ngā kāri,
kia āta mātakitakina ai tērā haurua o te pā maioro katoa. He
paku rawa nō te whare pā maioro, kāore i ō ngā āpiha ki roto.
Nā konā, ka hanga ngā herehere i ngā whare e rua hei kāinga
mō ngā āpiha, me tētahi anō hei kāuta mō te pā maioro katoa i
waho o te pakitara.

Oti katoa ana te hanganga o te pā maioro, ka wātea ngā
herehere ki te hanga whare mō rātou ake, ko te ponga, ko te
harakeke anō ngā rawa hei hanga whare.

E toru ngā whare i oti i a rātou te hanga, ā, i karapotia e tētahi
taiapa. Ka whakatūria tētahi pou haki ki mua. E 800 mita te
tawhiti atu i te pā maioro.

23