1 1/2022 (58)
2 Labrīt, labdien, labvakar, ar labu nakti! Šie vārdi visiem zināmi. Tu arī tos saki katru dienu, vai ne? Kad diena ir laba? Kad labi piedzīvojumi bijuši, labas ziņas dzirdētas, labi vārdi izlasīti, labi cilvēki satikti, kad pats ko labu esi varējis izdarīt. Tavās rokās ir žurnāliņš, ko esi abonējis vai iegādājies – “Labas Ziņas bērniem”. Paldies, ka Tu un Tava ģimene esat žurnāliņa draugi! Novēlam, lai jūs kopā piedzīvojat labus brīžus, lasot, domājot, prātojot, veidojot… “Labas Ziņas bērniem” ir ne vien par labām ziņām, bet par Vislabākajām ziņām! Lai mēs tās uzzinātu, Dievs sūtīja pasaulē Jēzu. Viņš stāstīja Labās ziņas par Debesu valstību, un ar Savu dzīvi parādīja, cik ļoti Dievs mīl katru cilvēku. Jēzum patika stāstīt stāstus. Tie bija stāsti, kurus cilvēki nevarēja aizmirst, viņi vēl ilgi par tiem domāja. Vai vēlies kādus no tiem dzirdēt? Tad lasi vien tālāk – šajā numurā un nākamajos! Lai labas ziņas katru dienu! Sveiks, mazo un lielo lasītāj! P.S. Ja zini vēl kādu, kas vēlētos abonēt žurnālu – to var izdarīt te: WWW.LABASZINASVISIEM.LV Labas ziņas ir ziņas, ar kurām prieks dalīties! ŠĶIR LAPAS, MEKLĒ UN ATRODI 10 BALOŽUS.
Apgūsti dārzkopības iemaņas, sākot ar mazu dobīti dārzā. Ja Tev dārza nav, audzē augus puķu podos, ko novieto uz palodzes vai balkona. Izvēlies ātrāk augošus un vieglāk kopjamus dārzeņus – sēj zirņus, redīsus un salātus; stādi sīpolus. Ja vēlies audzēt puķes, tad sēj kliņģerītes, kreses, magones, kosmejas un saulespuķes. Galvenie dārza darbi vasarā būs laistīšana un ravēšana. Tie ir darbi, kurus nevajadzētu darīt dienas viskarstākajā laikā. Dārzam nepieciešami dažādi draugi kukaiņi. Tauriņi un bites apputeksnē ziedus. Savukārt, sliekas, kas dzīvo augsnē, to irdina un bagātina. Iepazīsti dārza draugus – vēro un uzzini, kā tos sauc. Iedraudzējies ar tiem! Dari visu ar mīlestību un pacietību! Nebaidies un uzdrošinies jautāt padomu par nesaprotamo un nezināmo. DĀRZNIEKA IETEIKUMI TOP 5 : VAI ESI MĒĢINĀJIS KAUT KO IZAUDZĒT? KĀ TEV VEICĀS? Man laukos pie vecmāmiņas vasarā ir sava dobe. Es tur iesēju redīsus, burkānus un asteres. Redīsi izaug ātri. Visgrūtāk ir ravēt burkānus. Es gribētu izaudzēt arbūzu. Kate, 10 Mums dārzā katru vasaru aug liels, liels ķirbis. Vairāki ķirbji. Daži ir tik lieli, ka es nemaz nevaru pacelt. Ričards, 9 Mums ir siltumnīca. Tur aug tomāti. Stādus mamma nopērk tirgū, bet daži izaug mājās uz palodzes. Vislabāk man garšo mazie tomātiņi, tie ir tik saldi kā konfektes. Adele, 11 Es vienreiz no citrona sēklas izaudzēju citronkoka stādu. Varbūt pēc gadiem tas būs liels koks un būs arī citroni? Bet varbūt tam Latvijā būs par aukstu? Dāvis, 12 Es pavasarī audzēju sīpollokus. Es daru tā – ielieku sīpolu glāzē ar ūdeni, un pēc dažām dienām jau ir izauguši lociņi. Elizabete, 8 P.S. Ja zini vēl kādu, kas vēlētos abonēt žurnālu – to var izdarīt te: WWW.LABASZINASVISIEM.LV Labas ziņas ir ziņas, ar kurām prieks dalīties! 3 dārzniece Dzintra Skuja
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 4
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 5
Kāpēc nevarēja izaugt tā sēkla, kas nokrita ceļmalā? Kāpēc nevarēja izaugt tā sēkla, kas nokrita starp akmeņiem? Kāpēc bija grūti augt tai sēklai, kas nokrita starp ērkšķiem? Kāda ir laba zeme? 6 Prāto un domā kopā ar MADI UN FREDI VAI ZINĀJI? Senajos laikos laukus apsēja divos veidos. 1. Sējējs uzlika kaklā sētuvi, iebēra tajā graudus, staigāja pa lauku no viena gala līdz otram – šurpu turpu, ņēma saujā graudus un izsēja tos. 2. Graudus ielika maisā, maisu uzsēja ēzelim vai kādam citam mājdzīvniekam. Maisā izdūra nelielus caurumus, vadāja ēzeli pa lauku, un graudi bira zemē. KĀ TU DOMĀ? Kādas sēklas sējējs sēja? Kā sauca sējēju? Kāds viņam bija noskaņojums? Cik lielu lauku sējējs apsēja? Kāpēc sējējs nesēja tikai labajā augsnē?. Kam Jēzus stāsta šo līdzību? Tikai saviem mācekļiem Ceļā uz Jēriku satiktajiem cilvēkiem Lielam cilvēku pūlim no daudzām pilsētām Atver Bībeli un izlasi Lūkas 8:4–15. IZPĒTI BĪBELĒ!
7 Jēzus parasti līdzības neizskaidroja, bet ar šo bija citādi. Izlasi Lūkas 8:11–15. Jēzus atklāj, kas šajā līdzībā ir sēkla. Labi darbi? Jā Nē Laipni vārdi? Jā Nē Dieva Vārds? Jā Nē Savieno zemes aprakstu, kas notiek ar sēklu, un Jēzus skaidrojumu! Ceļmala Akmeņaina zeme Zeme ar nezālēm Laba zeme Uzdīgst starp ērkšķiem, bet nezāles to pāraug, un tā iznīkst. Dzird Dieva Vārdu, glabā to savā sirdī un ir pacietīgi sagaidīt, kad tas mainīs viņu dzīvi. Sēkla tiek samīta, un putni to apēd. Dzird Dieva Vārdu, bet nāk sātans un paņem to prom. Sēkla uzdīgst, aug un nes daudz augļu. Dzird Dieva Vārdu, bet ikdienas rūpes, naudas pelnīšana un izklaides ir svarīgākas par dzirdēto. Uzdīgst, bet novīst, jo trūkst mitruma. Priecīgi dzirdēt Dieva Vārdu, notic tam, bet tikai līdz tam laikam, kad ir kādi pārbaudījumi. Kam Jēzus šo līdzību skaidro? Visiem, kas bija sapulcējušies Tikai saviem mācekļiem Sējējam no blakus lauka PADOMĀ! Ko sējējs varētu darīt, lai pēc iespējas vairāk būtu to sēklu, kas nes augļus? Kas var būt sējēji? Vai arī es? Kas ir tie cilvēki, kas sēj Dieva Vārdu manā sirdī? Kurai augsnei līdzinās mana sirds?
8 KAS PASLĒPIES SĒKLIŅĀ? Ābola sēkliņā ir JODS – viela, kas ļoti nepieciešama cilvēka ķermenim. Cilvēkam ik dienas vajag tik daudz joda, cik ir 5 – 6 ābola sēkliņās. Jods palīdz darboties sirdij un smadzenēm, tas palīdz uzlabot arī atmiņu un uzmanību. Jods pat uzlabo garastāvokli un palielina darbaspējas! Ābola sēkliņā ir VITAMĪNS B17 – tas mazina nogurumu un palīdz cīnīties pret ļaunām slimībām. Ābola sēkliņā ir paslēpies ĀBEĻDĀRZS. No 1 sēkliņas var izaugt 1 ābele. Ja no katra ābelē izaugušā ābola sēkliņām izaudzēs ābeli, kas tad būs? Liels, liels ābeļdārzs. Un tas viss – no vienas mazas sēkliņas! No citrona sēkliņas – citronkoks. “Ko cilvēks sēj, to viņš ari pļaus,” tā rakstīts Bībelē. Vai tā varētu būt atbilde? Bet kas notiek, ja sēj mīlestību? Un kas notiek, ja sēj dusmas? Hm, ko lai šodien iesēj? No arbūza sēkliņas izaugs arbūzs.
9 KĀ GUSTS PAR SĒJĒJU KĻUVA Gusts atceras to dienu, kad Dieva Vārda sēkliņa iekrita viņa sirdī. Tā to vismaz pēc laika nosauca viņa vecāki. Bet tagad par visu pēc kārtas. Gusts bija jau daudz ko dzirdējis par Dievu un Jēzu. Mājās, svētdienskolā, baznīcā. Dievs viņam nebija svešs, bet īsti par draugu arī nevarēja saukt. Kad dzirdēja par Viņu, tad atcerējās, pēc tam – aizmirsa līdz nākamajai reizei, nākamajai svētdienai, varbūt pat vēl ilgāk. Bet todien bija citādi. Pēc svētdienskolas nodarbības, kas notika Zoomā, Gustam visu dienu bija jādomā – vai tas tiešām iespējams, ka Dievs viņu mīl? Vai tiešām Jēzus nomira, lai viņš varētu būt draugos ar Dievu? Pat gulēt ejot, viņš vēl par to prātoja. Nākamajā dienā Gusts atrada augšējā plauktā paslēpušos Bībeli. Ar ko lai sāk? Viņš šķirstīja, pāršķirstīja… Kas tad te? Viens pants pasvītrots!* Gusts lasīja un brīnījās – tā taču atbilde tieši uz manu jautājumu! Gusts turpināja lasīt. Gan citus pasvītrotos pantus, gan to, kas nebija pasvītrots. Tas bija atšķirīgi, nekā lasīt citas grāmatas vai ziņas telefonā. Vai tas nozīmē, ka tā Dievs runā? Gusts pat nedaudz nobijās no šīs domas. Ja nu Dievs pasaka ko tādu, ko negribu dzirdēt? Pēc laika Gusts pamanīja, ka biežāk sarunājas ar Dievu. Tagad viņš lūdza ne tikai pirms kontroldarbiem. Viņš pat stāstīja Dievam par saviem sapņiem un atzinās arī par tām reizēm, kad bija rīkojies slikti vai domājis sliktas domas. Dievs jau tāpat to visu zināja, bet, kad pateica to Viņam, pašam kļuva vieglāk. Vēl kāda doma Gustam nelika mieru. Viņam ir vecāki, kas var pastāstīt par Dievu, arī draugi baznīcā un svētdienskolā, mājās Bībele, bet kā lai par Dievu uzzina tie, kam tā visa nav? Arī uz šo jautājumu Gusts atbildi atrada Bībelē. Šo pantu viņš pasvītroja pats.** Varbūt viņš tiešām kādreiz būs misionārs un brauks uz tālām zemēm? Varbūt viņš būs mācītājs kādā draudzē vai dibinās jaunu draudzi? Varbūt viņš var kļūt par svētdienskolotāju? Bet tas vēl tik tālu! Tad kādu vakaru viņš lūgšanā teica: “Dievs, lūdzu, dod man drosmi pastāstīt kādam cilvēkam par Tevi. Lūdzu, parādi man, kā man to vislabāk izdarīt!” Dievs priecājas uzklausīt lūgšanas, un šī lūgšana Viņam jo īpaši patika. Tā Gusts kļuva par sējēju. To sējēju, kas sēj Dieva Vārdu, lai Dieva Valstība varētu augt arvien lielāka. *Jāņa 3:16 **Marka 16:15
12 Vai taisnība, ka tev patīk sēt un audzēt dažādas lietas? Jā, patīk gan. Es esmu sējis un audzējis salātus, ķirbjus, arī puķes. Vecmāmiņai palīdzēju iesēt čili. Mēs kaut kad senāk ēdām greipfrūtu. Manā gabaliņā bija iekšā sēkla, es to paņēmu, ieliku ūdenī un tā sāka dīgt. Un tagad jau izaudzis mazs kociņš. Varbūt izaugs tik liels, ka būs jāpārstāda siltumnīcā, bet varbūt būs jānes uz Botānisko dārzu. Kas ir pēdējais, ko esi iesējis? Pēdējie ir zirnīši. Pastāsti, kā audzēt zirņu dīgstus? Vispirms zirnīši dažas dienas jāmērcē ūdenī. Tad zirņiem parādās asniņi un tos var ielikt podiņā, kurā ir zeme. Ūdeni nevajag daudz liet, bet gaismu gan vajag. Tāpēc es tos lieku uz palodzes. Pēc dažām dienām zirņi ir izauguši jau tik lieli, ka var ēst zirņu dīgstus. Un man tie ļoti garšo! Ja tev vajadzīgs kāds padoms par sēšanu un audzēšanu, kam tu to prasi? Es jautāju mammai. Viņa ļoti daudz ko audzē. Mums mājās ir vairāk nekā 100 zaļo augu. Kas ir trīs galvenās lietas, kas nepieciešamas augiem, lai tie varētu augt? Vajag ūdeni, zemi un gaismu. Es vēlējos, lai man dzimšanas dienā uzdāvina augu lampu, un man tādu uzdāvināja. Tagad tik vairs nezinu, kura ir mana lampa, jo mums tādas mājās ir vairākas. Kādas īpašības vajadzīgas tiem, kas nodarbojas ar dažādu augļu, dārzeņu vai ziedu audzēšanu? Vajag iemācīties gaidīt. Jāsagaida, kamēr izaug. Ko tev vislabāk patīk audzēt? Ļoti interesanti bija audzēt salātus. Mēs tos audzējām kastē, kas ir kā maza siltumnīca, ar apgaismojumu. (Gregora mamma Maija saka, ka tā esot hidroponikas siltumnīca, kur viss aug ūdenī.) Vai tas nav brīnumaini, ka no vienas mazas sēkliņas izaug burkāns vai puķe, vai pat koks. Bet iedomājies, kas notiktu, ja sēkla pati varētu izdomāt, kas no tās izaugs. Piemēram, iesēj burkānu, bet izaug kabacis. Vai iesēj asteres, bet izaug dilles. Tas gan būtu jocīgi. Tev vajag burkānus, nopērc sēklas, bet izaug pētersīļi. Un tu nezini, ko ar tiem darīt, jo mājās ir pilns ar pētersīļiem. Gregors mācās 2. klasē. Viņa hobijs ir dārza darbi. Kad runā par sēšanu un stādīšanu, viņam ir tik daudz ko stāstīt!
13 Dievs tiešām visu brīnumaini izdomājis, vai ne? Bet ko tu plāno šovasar audzēt? Mēs šogad pārcelsimies uz jaunām mājām. Tur mēs taisīsim dārzu. Es gribētu iesēt zemenes, tās maziņās, kuras sauc par mēnešzemenēm. Pirmā tajā dārzā pirms vairākiem gadiem tika iestādīta ābelīte, tai ir ļoti garšīgi āboli. Vai kāds tev teicis, ka tev ir zaļi pirkstiņi? Ko? Nē. Par tādiem cilvēkiem, kam labi padodas sēt un audzēt dažādas lietas, saka, ka viņiem ir zaļie pirksti jeb zaļie īkšķīši. Paldies par sarunu! Lai tev viss aug griezdamies! Gregoram patīk arī taisīt ēst. Viņa mīļākā zupa ir ķirbju zupa. Lai to pagatavotu, noder pagājušā gada raža, kad izauga 50 ķirbji!
14 Dinas ģimene šodien atpūšas pirtiņā. Namiņš atrodas meža viducītī – tam visapkārt aug ķērpjiem noklāti koku vecīši, pa sūnaino paklāju brien vaboļu armija, un lielas egles galotnē kūko dzeguze. Kamēr Dina pirtojas, Kreisā čība pabāž purngalu pa durvju šķirbu un dziļi ieelpo meža spirgto gaisu. Ne velti mežu sauc par “Zemes plaušām” – tas ražo dzīvībai svarīgo skābekli! Te pēkšņi čībiņa ierauga nelielu, rudu dzīvnieciņu, kas pieplacis pie zemes un lēnām lien uz priekšu, ausi piespiedis pie pašas zemes. “Psst! Ko dari?” čībiņa jautā, un dzīvnieciņš no pārsteiguma palecas gaisā. “Uhh, kā tu mani pārbiedēji! Es mācos runāt kociski.” “Kociski, ko tad tas nozīmē,” Labā čība, iespraukusies blakus Kreisajai, grib uzzināt. Kā izrādās, rudais dzīvnieciņš ir vāverprofesors un “runāt kociski” nozīmē saprast, ko stāsta koki. Abas draudzenes saspicē austiņas uz netālu augošo egļu pusi, lai izdzirdētu koku noslēpumaino valodu. Taču vāverprofesors norāda, ka koku valoda jāmeklē zem zemes – izrādās, ka koki sarunājoties ar saknēm! Ar sīku sēņu un baktēriju palīdzību koki sazinās caur plašo sakņu tīklu – Meža internetu. “Informācija ceļo no saknītes uz saknīti, no kociņa uz kociņu. Koku valodu nevar sadzirdēt, bet mēs varam ieraudzīt tās spēku,” stāsta profesors, aicinot čībiņas pastaigā pa mežu. Ar smalkajām ķepiņām vāverēns atrullē kāda koka sačokurojušos lapu un no tās izvelk brangu kukaini. “Skat, šim kokam uzbrukuši ienaidnieki – draudīgi kukaiņi, tādēļ ar Meža interneta palīdzību koka saknes brīdina savus kaimiņus un palīdz tiem sagatavoties aizsardzībai. Kad kukaiņi uzglūnēs blakus kokiem, tie izdalīs tādas ķīmiskas vielas, kas šiem kukaiņiem šķitīs pretīgas un varbūt pat bīstamas!” Vāverprofesors aizcilpo līdz mazām eglītēm, kas aug lielas egļu mammas paēnā. “Lūk, kā Meža internets palīdz egļu mammai rūpēties par jaunuļiem! Lielās egles galotne atrodas tuvāk saulei, tādēļ egle saņem vairāk barības vielu, kā pašai nepieciešams, un ar Meža interneta palīdzību spēj nogādāt barību arī ēnā augošajiem egļu mazuļiem,” profesors stāsta, mazajai eglītei maigi noglāsta galotnīti un aizcilpo tālāk pie nokaltušu koku pudurīša. Čībiņas šļūc pakaļ veiklajam vāverēnam, bet uz zemes sakritušie nokaltušie zari sāpīgi skrāpē mazās zolītes. “Kas noticis ar šiem nabadziņiem,” Labā čībiņa ir norūpējusies. Vāverprofesors paskaidro, ka Meža internetam esot arī savas tumšās puses – daži augi pa sakņu tīklu sūta indīgas ķīmiskas vielas, lai nomāktu blakus augošos kokus. To izdzirdot, čībiņas sabijušās steidzas prom no postažas un atduras pret šūpolēm, kas iekārtas nelielas liepiņas zarā. “Iedomājies, Labā, cik augstu šūpoles karāsies pēc dažiem gadiem, kad liepa būs paaugusies,” čībiņa smej. Bet vāverprofesors zina stāstīt, ka koki garumā stiepjoties nevis no stumbra, bet gan no galotnes! Tādēļ MEZA INTERNETS
15 šūpoles un putnu būrīši visu liepas mūžu, pat 300 gadus, nemainīgi palikšot tur, kur tikuši piestiprināti. “Oho! 300 gadi ir vesela mūžība! Laikam gan liepas ir pasaules vecākie koki,” čībiņas prāto. Bet profesors tik smej: “Pasaulē esot koki, kuru mūžs var būt pat vairāki tūkstoši gadu! Amerikā Kalifornijā augot priede vārdā Metuzāls, kas esot gandrīz 4900 gadu sena un augusi laikā, kad būvētas piramīdas Ēģiptē!” Tik lielu skaitli čībiņas nevar pat aptvert, bet profesoram padomā vēl lielāki koku cipari, piemēram, 5000. Tik daudz dažādu produktu pasaulē ražo no koka. “Papīrs, mēbeles, dēļi mājai…” čībiņas cenšas uzskaitīt, bet nekur tālu netiek. “Vēl arī mēslojums dārzam, audums un pat zobu pasta,” pārsteidzošo koka preču sarakstu papildina profesors. “Interesanti, cik ilgi jāaug kokam, lai no tā varētu uzbūvēt māju?” prāto Kreisā čībiņa. Un gudrajam koku profesoram atbilde, protams, ir zināma – koku pasaulē esot jābūt pacietīgiem. Vairumam koku jāaug vismaz 40 gadus, līdz tie ir gatavi zāģēšanai un tālāk – dēļu izgatavošanai. Bet, piemēram, ozolam jāaug pat 120 gadus! “Ja jūs šodien iestādītu mazu ozoliņu, tad jūsu maz-maz-maz-mazbērni no tā varētu uzmeistarot jauku mēbeļu komplektiņu!,” skaidro vāverēns. Te pēkšņi gaisā atskan smiekli, papēžu dipoņa un skaļš plunkšķis, kas pārtrauc vāverprofesora stāstu. Tā ir Dina! Meitene beigusi pirtoties un jau atvēsinās dīķī. “Koku pasaule nudien ir aizraujoša! Tik daudz ko vēl varētu uzzināt… bet mums jāsteidz atpakaļ, Dina tūliņ gribēs čībās sasildīt pēdiņas,” čībiņas steidzīgi atvadās no sava skolotāja un dodas atpakaļ uz pirtiņas pusi, soļus sperot pavisam uzmanīgi – tā, lai netraucētu slepenajam Meža internetam sarunāties kociski.
AUGU UN SĒKLU DETEKTĪVS Zinātnieki līdz šim atklājuši 436 000 dažādu augu sugu. Bībelē minēti tikai daži augi. Šajā uzdevumā – daļa no tiem. Atpazīsti tos, ieraksti norādītajās vietās un uzzināsi – kura sēkla Bībelē minēta kā vismazākā sēkla. Augi ir ļoti, ļoti seni. Pat vēl senāki nekā pirmie cilvēki. Dievs tos radīja pirms Viņš radīja cilvēkus. Dievs teica: “Lai uz zemes sazaļo augi – stādi, kas briedina sēklu, un augļu koki, kas nes augļus, kam ir sēkla, katrs pēc sava veida, lai ir uz zemes.” Un tā ir. Un zeme deva augus – stādus, kas briedina sēklu, katru pēc sava veida, un kokus, kas nes augļus, kuros ir sēkla, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā ir labi. 1. Mozus 1:11–12 Tas viss mums – cilvēkiem! Dievs teica: “Redzi, es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, – tie ir jūsu ēdamais!” 1. Mozus 1:29 Ārstniecības augs, ko lietoja ādas attīrīšanai. 3. Mozus 14:4 un Psalmi 51:9 Garšaugi, ar kuriem farizēji maksāja nodevas. Mateja 22:23 Zied ziliem ziediem, no tā šķiedrām gatavoja apģērbu, arī auklas un buras. Ecēhiēla 9:3; 40:3 Ceļā uz Apsolīto zemi Izraēla tautai kāroja šis auglis jeb oga. 4. Mozus 11:5 Garšaugs, ko izraēlieši bija lietojuši Ēģiptē 4. Mozus 11:5 Lakstaugs, kas izraēliešiem pietrūka, esot ceļā uz Apsolīto zemi. 4. Mozus 11:5 Ļoti izplatīts dārzenis. Izraēliešiem tuksnesī tas pietrūka. 4. Mozus 11:5 16
17 AUGU UN SĒKLU DETEKTĪVS Graudaugi, no kuriem bija ceptas maizes, ar kurām pabaroja 5000 vīru. Jāņa 6:13 Jēzus aicina mācīties no šīm puķēm un neraizēties par ikdienas rūpēm. Mateja 6:28 Dārzenis, kas, izraēliešiem ceļojot pa tuksnesi, viņiem pietrūka. 4. Mozus 11:5 Garšaugs, kura sēkla izraēliešiem šķita līdzīga mannai, kas krita no debesīm. 2. Mozus 16:31 Pākšaugs, ar kuru Dāvidu cienāja Mahanajimā. 2. Samuela 17:28 Aug upju krastos. No tām gatavoja papirusu, uz kura varēja rakstīt. Mozus māte paslēpa grozu ar mazuli starp šiem augiem. 2. Mozus 2:3
SĒKLU GLEZNIŅA Atrodi sēkliņas, kas ir tavās mājās. Cik tās ir dažādas! Dažnedažādās krāsās, apaļas un iegarenas, gludas un raupjas. Lai top sēklu glezniņa! Paņem burkas metāla vāciņu. Vāciņa padziļinājumā ielej nedaudz PVA līmes, lai tā nosedz visu laukumu. Veido rakstus, “zīmējot” ar sēklām. Kad darbiņš pabeigts, ļauj tam kārtīgi nožūt. Ja vēlies glezniņu pielikt pie ledusskapja metāla durvīm, otrā pusē pielīmē magnēta gabaliņu. Šajās glezniņās izmantotas: saulespuķu sēklas, magoņu sēklas, sezama sēklas, koriandra sēklas, linsēklas, griķi, rīsi, zirņi, pipari. 18
KATRU KOKU PAZĪST PĒC TĀ AUGĻIEM, TĀ IR TEICIS ARĪ JĒZUS. KĀ LAI ATPAZĪST DĀRZEŅUS? VAI ATPAZĪSTI TOS PĒC TO LAPĀM UN LAKSTIEM? Kurmītim vistuvāk burkāns, tad selerija, sīpols, biete un kartupelis. Kas aug šajā dārzā? 19
1 Žurnāla veidotāji: Arta Skuja, Dace Šūpule, Dina Kārkliņa, Estere Roze, Evelīna Ozola, Ruta Majevska, Rute Kārkliņa / Grafiskais salikums: Evija Godiņa „Labas Ziņas Bērniem” izdod Latvijas Baptistu draudžu savienības Svētdienskolu apvienība © "Labas Ziņas Bērniem" izdošanu vari atbalstīt ar ziedojumu - Reliģiska organizācija "Latvijas Baptistu draudžu savienība", reģ Nr. 90000085765, LV75 HABA 0551 0257 82043 / [email protected] SĒKLU GARDUMS 1 t r a u c i ņ š b e z p i e d e v u jogurta (400 g) 2 ē d a m k a r o t e s čia sēklas 1 ē d a m k a r o t e medus 1 ēdamkarote brūnā cukura Ē D A R G A R D U M U T I P A T S U N PACIENĀ ARĪ CITUS! Ļ a u j s ē k l i ņ ā m s a b r i e s t . J a u p ē c d a ž ā m m i n ū t ē m t ā s b ū s d a u d z l i e l ā k a s . Tā s v a i r s n e b ū s k ā c i e t a s b u m b i ņ a s , b e t g a n k ā m a z i ž e l e j a s g a b a l i ņ i . Viss kārtībā, tā tam jābūt! Tad liek trauciņos un dekorē ar granātābola sēklām. S I R S N Ī G S PĀRSTEIGUMS S Ē K L I Ņ U “RIŅĶA DANCIS” A M A N D A I , ANNAI, ALEKSIM L A I D A U D Z VITAMĪNU!