The words you are searching are inside this book. To get more targeted content, please make full-text search by clicking here.
Discover the best professional documents and content resources in AnyFlip Document Base.
Search
Published by roze.estere, 2018-03-14 14:54:43

Kā_radās_Bībele

Kā_radās_Bībele

LABDIEN!
VAI BIBLIOTĒKĀ IR

BĪBELE?

SVEIKA! JĀ, IR MUMS BĪBELE.
NĀC CIEMOS!

ESMU JAU NOGURUSI.
DOKU ATIS, DRIPE, DIMĀ ...
BET KUR DIEVS?!
VARBŪT VISAS BĪBELES
JAU PAŅEMTAS?

TIK DAUDZ GRĀMATU!
BĪBELE IR DIEVA GRĀMATA.

MEKLĒŠU PIE BURTA "D".

BĪBELI JĀMEKLĒ
CITUR. NĀC, ES
TEV PALĪDZĒŠU.

NESAPROTU, KĀ
TAD TĀ BĪBELE RADĀS?!

“Labas Ziņas Bērniem” iznāk 6 reizes gadā. Vēl šajā sērijā –
Katrs numurs veltīts vienam no bērnu jautājumiem. Kāda Dievam adrese?

2

BuīzbDrielaeik.vsstījanta JēkabsTasspaanttīsisetšijaānunmetozātiijinrjkuāuiamnp,.taskeBp.ārūēeEstt-saī.s (10)
VBĀĒRRDNSIEM Valte rsVarb(dūseNmtbeneezosjiankīmsur)i..ta no(7)Sama
(9)
DārtanBoībpmeiralkimM.aamna Mana atbilde:
(5)

Es zinu, MarkussmkdiēaazDsubditūaetorjvkāīsājBmaīt,b.ākeali
ka Bībeli ilgi (9)
rakstīja, un
pēc tam iztulkoja

Paulalatviski.
(8)

Vārds “Bībele” cēlies no sengrieķu vārda ta biblia, kas
nozīmē “grāmatas”. Tātad Bībele ir nevis viena grāmata,
bet vesela bibliotēka. Svētos Rakstus pirmo reizi par Bībeli
nosauca 2.-3. gadsimtā kristiešu autors Aleksandrijas Klements.
Viņš gan toreiz runāja tikai par Bībeles pirmo daļu - Veco Derību.

Bībele, lai arī tajā mēs sastopam Dieva vēsti, nav nokritusi no debesīm, to ir
sarakstījuši cilvēki.

Pirmās Vecās Derības grāmatas ir sarakstītas vairāk nekā 1000 gadus pirms
Kristus piedzimšanas. Jaunās Derības grāmatas sarakstītas pirmajā gadsimtā
pēc Kristus piedzimšanas.

Lai palīdzētu cilvēkiem orientēties tekstā, katras Bībeles grāmatas teksts ir sadalīts
nodaļās, bet nodaļas sadalītas pantos. Kopumā Bībelē ir 1189 nodaļas. Romas ka-
toļu un pareizticīgo Bībelēs ir lielāks nodaļu skaits, jo tajās ir vairāk grāmatu.

Valdis Tēraudkalns
Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs

Šķir lapas, meklē un atrodi 10 baložus.

3

KO SAKA BĪBELE?

Ja BĪBELE IR DIEVA GRĀMATA, DIEVS LIKA CIL-
tad jau to sarakstījis Dievs. Dievs VĒKU PRĀTOS VĀR-
patiešām ir Bībeles autors, kaut DUS UN DOMAS, kurus
gan Viņš pats nevienu vārdu uz uzrakstīt. Viss Bībelē
senajiem ruļļiem nav uzrakstījis. rakstītais ir no Dieva.
“Visi raksti ir Dieva
Kad Bībeles tekstus pierakstīja, iedvesmoti”
nebija ne datora, ne pildspalvu, (2. Timotejam 3:14).
ne arī papīra. Rakstīja uz perga-
menta vai papirusa. Pergamentu Dažreiz CILVĒKI
gatavoja no dzīvnieku ādas, bet PIERAKSTĪJA DIEVA
papirusu no papirusa auga. Iegūto TEIKTO kā diktātu.
materiālu sastiprināja kopā rullī.
Jānis dzirdēja, kā
Tādēļ Bībelē lasām, ka, kad Jēzus Dievs saka: “Raksti!
bija sinagogā, “Viņam pasniedza Jo šie vārdi ir uztica-
pravieša Jesajas grāmatu. mi un patiesi.” (Jāņa
Rakstu rulli atritinājis, viņš at- atklāsmes gr. 21:5)
Un Jānis rakstīja.
rada vietu, kur bija rakstīts...”
(Lūkas ev. 4:17-20) Tas Kungs sacīja
uz Mozu: “Uzraksti
šos vārdus, jo pēc
šiem vārdiem Es
esmu slēdzis derību
ar tevi un ar Israēlu.”
(2. Mozus 34:27)

Un Mozus rakstīja.

Kad cilvēks raksta vēstuli – kas ir rakstītājs?
Cilvēks vai pildspalva?

Cilvēks domas uzraksta ar pildspalvu.
Līdzīgi arī ar Bībeles sarakstīšanu – DIEVS
LIETOJA CILVĒKUS KĀ PILDSPALVAS, lai
uzrakstītu, ko vēlas pateikt visiem cilvēkiem,
kas dzīvoja, dzīvo un arī nākotnē dzīvos uz
zemes.

Un viņi rakstīja – likumus, dažādu vēsturisku
notikumu apskatus, dzeju, pravietojumus, Jēzus
dzīves aprakstu un pirmās draudzes dibināša-
nas vēsturi, vēstules un arī atklāsmes par to,
kas vēl tikai būs.

4

Sveiks, brašuli!

Paldies par vēstuli un košajām fotogrāfijām no Tavas
dzimšanas dienas svinībām. Tev bijusi skaista balle!
Žēl, ka manu veco kaulu un aizputināto ceļu dēļ
nevarēju būt klāt, lai pabužinātu Tavu matu ērkuli,
uzsistu pa plecu un novēlētu “Daudz laimes”. Dāvana
nekur nepazudīs, sagaidīs Tevi, kad atbrauksi ciemos.

Tu rakstīji, ka starp visām dāvanām esi saņēmis arī
savu pirmo Bībeli. Puika, tā ir īpaša dāvana! Kad biju
Tavā vecumā, mums ģimenē bija tikai viena Bībele!
Nākusi mantojumā no mana vectēva. Vēl tagad atminos
šīs grāmatas seno smaržu un iedzelteno lapu smagumu.
Vāki tai bija no ādas, ar uzkaltiem metāla ornamentiem.
Tā stāvēja goda vietā, neviens bērns tai nedrīkstēja
pieskarties. Ka tik nesaķellē tādu dārgumu! Kā nu ne –
jaunu toreiz nemaz nevarēja nopirkt. Ne par kādu naudu.
Veikalos to nemaz nebija vērts meklēt, Bībele bija
aizliegta grāmata. Ja nu kāds slepeni no ārzemēm
ieveda, tad kādam tika. Bet visiem jau nepietika.

Jā, bet sestdienu rīti mūsmājās bija izņēmums. Tad
visa ģimene sapulcējās ap apaļo galdu, papucis atvēra
Bībeles smagos vākus un sāka lasīt pirmais. Tālāk Bībele
ceļoja pie manas mammas, un pēc tam arī mums, mazajiem,
bija kārta katram lasīt pa pantam. Kopš tā laika vienu
es zinu pavisam droši - Bībele ir dārgums, kas sargā-
jams. Bet, jo biežāk šo dārgumu pulēsi, jo spožāks tas
kļūs!

Cik labi, ka Tev tagad ir pašam sava Bībele, un nav
jāgaida īpašās sestdienas, lai tai pieskartos. Atver
to ik dienas, un ieklausies, kā caur šīs grāmatas
vārdiem runā pats Dievs.

5

6

7

8

9

ZĀLE NOKALST, PUĶE NOVĪST,
BET MŪSU DIEVA VĀRDS
PALIEK MŪŽĪGI! JESAJAS40:8

DIEVA VĀRDA

Šis stāsts sākās pavisam vienkārši. Kā
daudzi stāsti daudzās ģimenēs. 1652. gada
10. novembrī Vācijā Gliku ģimenē piedzimst
zēns, vecāki viņu nosauc par Ernstu.

Nedaudz īpašāks šis stāsts kļūst, uzzinot, Ernsta Glika paraksts
ka viņa tētis un vectēvs bija mācītāji. Tajos
laikos tas nozīmēja, ka zēns varēja iegūt
labu izglītību pats savās mājās. Tā arī notika.
Ernsts mācās mājās, un jau 11 gadu vecumā
iestājas ģimnāzijā, pēc tam universitātē.

Tālāk gan šis stāsts ir ļoti īpašs. Ernsts
nolemj nepalikt Vācijā. Viņš dodas uz svešo
un tālo Zviedru Vidzemi. Jā, tajā laikā Vid-
zeme ir Zviedrijas teritorija, to pārvalda
Zviedrijas karalis Kārlis XI, un Rīga ir lielākā
pilsēta Zviedrijas karalistē. Kāpēc Gliks tā
izlēma – kas to lai zina? Ieradies šeit, Ernsts
Gliks mācās latviešu valodu. Viņš dod
Dievam solījumu – “šo valodu pamatīgi
izpētīt un pilnīgi apgūt”, lai gan sākumā
nemaz nezina – kur tā viņam varētu
noderēt?

Ernstam Glikam patīk Latvija, tomēr ir arī Tā izskatījās Bībeles teksts vecajā drukā.
kādi trūkumi. “Pirmais trūkums, kuru es šai
zemē atnākdams, ieraudzīju, bija, ka latviešu
baznīcai savas Bībeles nebija un ka tādēļ ar
Dieva vārdiem latviešu valodā gauži bēdīgi
izskatījās.” Ernsts Gliks izlemj - jāiztulko
Bībele latviešu valodā, un Bībele jātulko no
tās valodas, kurā tā sarakstīta. Par to, ka
latviešiem vajag Bībeli savā valodā, tajā
laikā aizdomājies arī karalis Kārlis XI. Viņa
vēlme bija, lai tautā, kurā viņš ir karalis,
katrs Bībeli varētu lasīt savā valodā. Tādēļ
karalis Kārlis XI dod 7500 dālderus Bībeles
tulkošanai un izdošanai latviešu valodā.

10

Ernsts Gliks ķeras pie darba. Gliks
raksta, ka tulkojis Bībeli “astoņus ga-
dus, strādājot dienu un nakti, izņemot,
kad darbs bija jāpārtrauc citu amata
darbu dēļ.” Veco Derību Gliks iztulko,
dzīvodams Rīgā, Jauno Derību viņš
tulko Alūksnē. 1689. gadā Bībeles
tulkojums ir pabeigts! Pēc pieciem
gadiem Kārlis XI paraksta atļauju
izplatīt Bībeli latviešu valodā.

Pirmā Bībele latviešu valodā tiek
izdota 1500 eksemplāros. Šajā Bībelē ir
2487 lappuses, un tā sver 4 kilogramus.
250 Bībeles tiek uzdāvinātas skolām
un baznīcām, bet pārējās Bībeles var
nopirkt. Vienas Bībeles cena gan bija
ļoti liela – tā maksāja tikpat cik 500 ki-
logrami rudzu vai 140 kilogrami gaļas.

Pasaulē cilvēki runā 7000 valodās. Ernsta Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma
Pateicoties Ernstam Glikam, latvieši ir eksemplārs.
48. tauta visā pasaulē, kas Bībeli var
lasīt savā valodā. Tā šis stāsts, kas
iesākās tik vienkārši, kļuvis tik ļoti īpašs
katram, kas runā un lasa latviski, arī Tev!

Šodien lasām citu tulkojumu, bet
Gliks vienmēr būs un paliks pirmais, kas
latviešiem deva iespēju lasīt Bībeli savā
valodā.

Glika tulkoto Bībeli un 300 citas Bībeles 38 Kad Ernsts Gliks pabeidza Bībeles tulkošanu,
valodās var aplūkot Bībeles muzejā, kas atrodas viņš iestādīja divus ozolus – vienu par godu
Alūksnē, Pils ielā 25a. Kādreiz šajā mājā bijis Jaunās Derības tulkojumam, otru par godu
veikals, bet pirms Bībeles muzeja – degvielas Vecās Derības tulkojumam. Ozoli joprojām kuplo
uzpildes stacija. Alūksnē.

Rakstā izmantota informācija no interneta
resursiem

11

GRĀMATZĪME
Lai vienmēr varētu atšķirt īsto lapaspusi
Bībelē vai grāmatā, kuru lasi, Tev nepieciešama

grāmatzīme. Pagatavo to!

Lai pagatavotu grāmatzīmi, Tev būs
nepieciešams:

* papīrs;
* saspraudes;
* melns flomāsters kontūru uzzīmē-

šanai un krāsainie flomāsteri vai
zīmuļi izkrāsošanai;
* šķēres;
* līmes pistole.

Uzzīmē, ko vēlētos
redzēt uz savas
grāmatzīmes.

Piemēram, kaut ko,
kas Tev ļoti garšo,

vai Tavu mīļāko dzīvnieku.

Izgriez zīmējumus
(ap tiem atstājot

mazu baltu maliņu)
un pielīmē pie
saspraudes.

Ja vēlies, lai grāmatzīmes būtu stingrākas,
izvēlies biezāku papīru.

Vari arī pabeigto zīmējumu ielaminēt vai
aplīmēt ar caurspīdīgo līmplēvi vai līmlentu.

12

SLEPENAIS ŠIFRS

Jaunā Derība tika sarakstīta grieķu valodā Α α alfa A, a
un nedaudz arī aramiešu valodā.
Β β bēta B, b
Grieķu alfabēts sastāv no 24 burtiem.
Γ γ gamma G, g
Saraksties ar draugiem,
izmantojot slepeno šifru – grieķu alfabētu! Δ δ delta D, d

Kādēļ gan šādi nenorunāt tikšanos Ε ε epsilons E, e
pēc stundām?
Ζ ζ zēta Z, z
Τιεκαμιεσ πιεχοσ πιε σταδιονα.
Η η ēta H, h
Varbūt tā var uzrakstīt kādu joku?
Θ θ tēta Th
Εζιτισ ιετ απκαρτ μυχαι
υν σακα: Jα σι σιενα τυλιτ Ι ι jota I, I un J,j
νεβειγσιεσ εσ ιεσυ ατπακαλ!
Κ κ kapa K, k
Saliec vēl nepieciešamās mīkstinājuma
zīmes un garumzīmes un joks būs rokā! Λ λ lamda L, l

Šifru vari izmantot arī sarunājoties! Μ μ mī M, m

Lamda alfa sigma Ν ν nī N, n
jota tau alfa lamda
Ξ ξ ksī X, x
alfa kapa!
Ο ο omikrons O, o

Π π pī P, p

Ρ ρ ro R, r

Σ ς /σsigma S, s

Τ τ tau T, t

Υ υ upsilons U, u

Φ φ fī F, f

Χ χ hī C, c

Ψ ψ psī -

Ω ω omega O

Grieķu Atbilstošais
alfabēta latīņu

lielais alfabēta
burts burts

Atbilstošais Tā šo
mazais burtu
burts izrunā

13

14

Bībeles tekstu uzrakstīšanā piedalījušies vairāk nekā 40 cilvēku.
Vairums no viņiTVeiimņkiednmaežkbāaiddjduunašsažacvsāidlsdvāaaēstžkivākuaduslašsstDieineīssov.dsuVanirlņibekiotoišornajtandi,nāzlseīavniuottjnouaspšp.trioudfaBežīsbāiejdalāess.! pilsētās, pat

Atrodi katram Bībeles autoram atbilstošo balonu.
Izlasi norādīto Rakstu vietu.
Uzzini šī cilvēka profesiju.

Savieno vārdus ar atbilstošo profesiju.

Dāvids Salamans Lūka Mate js Pāvils Jeremija
Pēteris
ārsts muitnieks gans ķēniņš zvejnieks
pravietis telšu taisītājs

15

Sarunas pie Kā Tavi vecāki BagnpīpgvabBoV.itaesdmerīuadbe1culvvie.aane4ēeējlmsla5iaūe.nlr0isisgiklkrsīmu.dār1āadsāgzd,5.mraemēaaa0sļn1.aādkā0aā0tsjaCskitāk0?ktaiosāīk.t?tsa
vakariņu galda saņēma savu
vai ēdot pirmo Bībeli?
sestdienas
pankūkbrokastis Vskaaāvi TaTueBvtīobpeadlšeaa?bmūKjuii?rr un

Lasiet skaļi Bībeli 5 minūtes. Ja jūs tā lasītu
70 stundas, visa Bībele būtu izlasīta!

39+27=1 Tā nav kļūda! Kā jūs šo izkaidrotu?
Izpētiet Bībeles satura rādītāju, tas palīdzēs
saprast šo vienādību!

168000 - tik daudz Bībeļu katru dienu tiek
pārdotas, uzdāvinātas vai kā citādi izplatītas.
Katra Bībele ir apmēram 4 cm bieza. Cik
augsts tornis sanāktu, ja tās saliktu vienu uz
otras? Sarunājiet doties tik garā pastaigā!

Mūsdienās viss Bībeles tulkojums veikts tikai
680 valodās. Pašlaik notiek darbs pie tulkoju-
miem 2584 valodās. Vajadzētu tulkot vēl vismaz
1636 valodās. Aizlūdziet, lai visi cilvēki varētu
lasīt Bībeli savā valodā!

Žurnāla veidotāji: Anna Šmite, Arta Skuja, Dace Šūpule, Estere Roze, Evelīna Sproģe,
Maiga Veilande, Ruta Majevska, Rute Kārkliņa / Dizains, maketēšana: Evija Godiņa
„Labas Ziņas Bērniem” izdod Latvijas Baptistu draudžu savienības Svētdienskolu apvienība
© "Labas Ziņas Bērniem" izdošanu vari atbalstīt ar ziedojumu - Reliģiska organizācija "Latvijas Baptistu draudžu
savienība", reģ Nr. 90000085765, LV75 HABA 0551 0257 82043 / Lai abonētu, raksti [email protected]


Click to View FlipBook Version