test

GRĀMATA

2019/2020



SATURS

03 Direktores priekšvārds 27 Absolventu stāsti

04 Par LKA Latvijas Kultūras 3 3 Koledžas ikdiena
koledžu

0 5 Personāls 3 7 Pasākumi

09 Kultūras menedžeri 49 Studentu pašpārvalde

21 Deju kolektīvu vadītāji 5 1 ERASMUS+

25 Bibliotēku informācijas 53 Redaktoru sleja
speciālisti

PRIEKŠVĀRDS

"TIK DAŽĀDI NOTIKUMI,
TIK DAŽĀDAS EMOCIJAS,

TIK DAŽĀDAS DZĪVES,
KO MĒS VISI KOLEDŽĀ

IZDZĪVOJAM."

Latvijas Kultūras koledžas
direktore Sandra Plota uzsver,
ka šī ir iespēja mums visiem
atskatīties uz padarīto,
paskatīties uz sevi no malas un
galu galā - priecāties par
paveikto.

Mēs mācāmies, kārtojam eksāmenus, veidojam administrāciju, kas stabili un mērķtiecīgi vada un
projektus, dziedam, dejojam, spēlējam teātri, virza koledžas ikdienas darbu.
fotografējam, galu galā - priecājamies, smejamies,
uztraucamies, pārdzīvojam. Tie ir tik dažādi Šķiet, mūs sagaida izaicinājumu posms. Gan
notikumi, tik dažādas emocijas, tik dažādas dzīves, lokāli, gan globāli pasaule mainās, tā būs citāda
kas koledžā tiek izdzīvotas. Gadagrāmata ļauj nākamajā gadā, mūsu izaicinājums - pamanīt savu
apstāties un atskatīties uz to visu. Tā ir kā vietu un savas iespējas. Taču es gribētu uzsvērt -
momentuzņēmums, pirms mēs dodamies tālāk. mēs spējām veiksmīgi pielāgoties šai situācijai, un
Laika gaitā tā kļūs par atmiņu dienasgrāmatu gribētos, lai tikpat veiksmīgi mēs turpinātu strādāt,
absolventiem un interesantu izpētes avotu iznākot no šī izaicinājumu posma - stiprāki,
nākamajiem studentiem. gudrāki, radošāki kā jebkad.

Gadu no gada koledža ir augusi krāšņāka, Atskatoties uz kopā darītajiem darbiem, vēlos
interesantāka un katru gadu - citāda. Es lepojos ar studentiem novēlēt nebaidīties sapņot! Panākumi
studentiem, kas ar savu radošumu un enerģiju ir mēdz nokaut sapņus, jo šķiet - viss jau sasniegts,
veidojuši un piedalījušies koledžas dzīvē, kas neveiksmes mēdz sapņus noslāpēt, jo šķiet - tas nav
vienmēr gatavi ne tikai studēt auditorijās, bet iespējams! Svarīgi ir nebaidīties kāpt vēl augstāk,
praktiski darboties gan Latvijā, gan arī nest koledžas piecelties un turpināt, ja gadījies pakrist, jo
vārdu pasaulē. Es lepojos ar docētājiem, kas ar sapņotājiem pieder pasaule! Jo īpaši svarīgi tas ir
neizsīkstošu izdomu strādā ar studentiem, lai šodien - kad pasaule mainās un tie, kas būs
sniegtu zināšanas, atraisītu, ļautu praktiski mēģināt, pietiekami drosmīgi sapņotāji, virzīs attīstību un
kļūdīties, mēģināt atkal. Es lepojos ar savu varēs padarīt neiespējamo iespējamu.

"Panākumi nav ceļa gals, un neveiksmes jūs nenogalina, svarīga ir tikai drosme

turpināt iesākto." /Vinstons Čērčils Sandra Plota
LKK direktore

3

KATRA DIENA TEV Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras
BŪS KĀ SVĒTKI, JA koledža (LKA LKK) ir viena no pieredzes un
tradīciju bagātākajām koledžām Latvijā, kas
IZVĒLĒSIES piedāvā modernu izglītību kultūras jomā.
DARĪT TO,
KAS TEV PATĪK LKA LKK ir dibināta 20. gs. 40-jos gados kā
Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums.

2002.gadā Latvijas Kultūras koledža kļuva par
vienu no pirmajām Ministru Kabineta dibinātajām
koledžām – augstākās izglītības iestādi, kas
piedāvā pirmā līmeņa profesionālo augstāko
izglītību.

Kopš 2012. gada Latvijas Kultūras koledža
kļuvusi par Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūru.

Šobrīd LKA LKK ir izglītības iestāde, kas
apvieno stipras tradīcijas ar modernu, radošu vidi,
studiju programmām un komandu. Mēs
lepojamies ar vairāk nekā 500 studentiem, kuri 2-
3 gados iegūst augstāko izglītību kādā no kultūras
nozarēm. Mēs lepojamies ar konkurētspējīgām un
radošām studiju programmām, kas apvieno
teoriju ar spēcīgu praksi. Mēs sadarbojamies ar
kultūras institūcijām visā Latvijā un Eiropā, lai
nodrošinātu programmu piesaisti praktiskajam
darbam.

Pateicoties darbam pie starptautiskiem
projektiem, arvien paplašinās mūsu ārvalstu
sadarbības partneru loks, kas ļauj iepazīties ar
darbu kultūras nozarē citās Eiropas valstīs.

PAR LKA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽU

4

LKA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽAS
ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS

Sandra Plota
Latvijas Kultūras koledžas direktore

Iveta Krastiņa Anita Jēkabsone Margarita Lutere

Direktores vietniece studiju Sekretariāta vadītāja Studiju daļas vadītāja
darbā

Arnita Rakstiņa Gita Endele Dita Pfeifere

Studiju daļas vecākā lietvede Kvalitātes un kompetenču Kultūras menedžmenta nodaļas

attīstības centra vadītāja vadītāja, programmas "Mākslas

5 institūciju pārvaldība" direktore

Edmunds Veizāns Maira Smilgdrīva Nellija Dūda

Deju nodaļas vadītājs, Personāla vadītāja Saimniecības nodaļas vadītāja
programmas "Laikmetīgā
deja" direktors

Mārtiņš Valainis Uldis Kalniņš Viktorija Morozova

Tehniskās nodaļas vadītājs Datortīkla administrators Galvenā grāmatvede

Anna Mateļonoka Daina Valeine Lolita Graudiņa

Grāmatvede Bibliotēkas un informācijas Bibliotekāre, atbildīgā
centra vadītāja persona par arhīvu pārvaldību

6

LKA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽAS
AKADĒMISKAIS PERSONĀLS UN MENTORI

Vispārizglītojošie studiju kursi 

Ilmārs Punka, Jānis Putniņš, Mārcis Gailis, Inga Ezera, Daina
Valeine, Iveta Krastiņa, Aleksandra Smirnova, Ance Kristāla,
Tatjana Barišnikova, Jana Vasiļuka, Anita Vaišļa, Aivars Mednis,
Vilnis Purēns, Margarita Lutere, Kristīne Plota

Programmas “Mākslas institūciju pārvaldība”
menedžmenta studiju kursi

Miks Dzenis, Sandis Kalniņš, Kristiāna Tumena, Liene Millere,
Linda Rātfeldere-Rubeze, Sandra Plota, Līva Vīgante, Gita
Endele, Dita Pfeifere

Specializācija “Skatuves māksla”

Juris Jonelis, Kārlis Krūmiņš, Edīte Neimane, Linda Arhinoviča,
Santa Grīnfelde, Mairita Strūberga, Dace Bonāte, Māra Liniņa,
Edīte Tišheizere-Leščinska

Specializācija “Foto un video producēšana”
Aleksandra Devēna, Olga Astratova, Mārtiņš Vanags, Jānis
Zolbergs, Jeļena Soboļevska, Elvis Lācis, Paula Jansone

Specializācija “Modes un dizaina menedžments”
Daina Gāga-Ēķe, Liene Andersone, Agnese Volmāre, Uģis
Bērziņš, Uģis Briedis, Mārtiņš Linde, Adrians Kulpe

7

Specializācija “Mediju producēšana”
Džina Briška, Laila Ozoliņa, Vladis Goldbergs, Edgars Skrāģis,
Anita Grūbe, Māris Martinsons, Linda Krūkle, Kristiāna
Tumena, Ansis Bogustovs

Specializācijas “Mūzikas menedžments” un “Tehniskā
producēšana”
Aivars Hermanis, Guna Zučika, Mirdza Zīvere, Einārs Cintiņš,
Ivars Vācers, Jūlija Bondarenko, Rinalds Maksimovs, Arnis
Grīnbergs, Andrejs Dubkovs, Ēriks Laime-Babris, Edgars
Rakovskis, Gints Putniņš, Sabīne Indriksone-Moore, Mārcis
Gulbis

Specializācija “Kultūras tūrisms”
Evija Miķelsone, Ēriks Leitis

Programma “Laikmetīgā deja”
Edmunds Veizāns, Katrīne Martinsone-Škapare, Ksenija
Simanova, Kristina Tumakova, Inga Raudinga, Olga Spridzāne,
Ieva Vecināne

Programma “Bibliotēkzinātne un informācija”
Daina Valeine, Gita Mikuda, Ilona Kauce, Zinta Haļzova,
Aldona Volkova, Katrīna Poriķe, Alla Sidorina, Ilze Pētersone

8

SKATUVES MĀKSLA

SPECIALIZĀCIJU VADA

Linda Arhinoviča un Juris Jonelis -
pasākumu producēšanas un režijas nozares
profesionāļi, kuri pierādījuši sevi dažādās
skatuves mākslas jomās - sākot no
korporatīvo un mazformāta pasākumu
organizēšanas līdz pat lielformāta valsts
mēroga svētku realizēšanai.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

L. Arhinoviča - 4 gadus strādājusi vienā
no vadošajām izklaides aģentūrām tandēmā
ar TV seju Māri Grigali, būdama viņa labā
roka - galvenā pasākumu ideju ģeneratore.

J. Jonelis - Valsts simtgades svētku
ietvaros kā režisors organizējis vairākkārt
apbalvoto deju lielizrādi “Abas malas”.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Studenti iemācās ieklausīties, vērot, analizēt, dzirdēt, saprast, domāt,
iedziļināties un to visu pārvērst praktiskā, reālā, profesionālā kultūras
pasākumā vai teātra izrādē, kas spēj uzrunāt skatītāju un sniegt kultūras
baudījuma gandarījuma sajūtu. Vismaz puse mācību norit, darbojoties praktiski,
ieskaitot 4 prakses, kas tādējādi ļauj iegūt ne tikai reālu pieredzi un iemaņas,
bet dod iespēju studentam atrast savu nākotnes darba vietu un vērtīgus
kontaktus, lai varētu piedalīties pasākumu un izrāžu patstāvīgā realizācijā.

9

10

MŪZIKAS

SPECIALIZĀCIJU VADA

Jānis Jansons - Latvijas Kultūras koledžas
aizskatuves gariņš jau no 2017. gada. Mūzikas
menedžeru radošais tētis, mentors un atbalsts,
kurš pieliek savu roku un dod padomus it visos
iespējamajos pasākumos.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

J. Jansons - lēnā garā raksta grāmatu, kas
varētu patikt K. Vonnegūta un P. Bankovska
lasītājiem - Dumpinieka rokasgrāmatiņa jeb kā
kvalitatīvi iztērēt laiku uz Zemes.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Specializācijas pamati balstās uz to, kā plānot, kā rēķināt, kā reklamēt un
kā pārdot sevis pārstāvēto mākslu un māksliniekus, kā arī, kā to ievirzīt tirgū.
Specializācijas ietvaros tiek apgūtas prasmes, kā sarīkot koncertu, festivālu,
pasākumu. Tā visa pamatā ietilpst plānošana saistībā ar skatuvi, aizskatuvi,
tehniskajām lietām, tāmēm, budžetiem, dizainiem - lietām, kuras ne vienmēr
tiešā veidā pamana skatītājs, bet kuras ir vitālas, lai pasākums tiktu realizēts
augstākajā kvalitātē. Mūzikas menedžmenta specializācijas absolventi ir
konkurētspējīgi, ar radošām idejām un entuziastiska darba rezultātā spēj
nokļūt nozares līderu sarakstā.

MENEDŽMENTS

11

12

MODES
& DIZAINA
MENEDŽMENTS

SPECIALIZĀCIJU VADA

Daina Gāga Ēķe - modes pasākumu
“Meringue” idejas autore un mākslinieciskā
vadītāja, Latvijas Kultūras koledžā vada
Dizaina un modes menedžmenta virzienu,
ārpus koledžas gaitām vada arī Siguldas
Radošās industrijas klasi, kā arī sarakstījusi
grāmatu “Gribu būt dizainers”.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

D. Gāga Ēķe - no pasaku tēliem kā savu
mīļāko uzskata Mēriju Popinsu un par savu
iecienītāko citātu izvēlējusies - “Viss ir
iespējams, pat ja tas nav iespējams!”

PAR SPECIALIZĀCIJU

Latvijas Kultūras koledžā sniegtie pamati ļauj studentam izprast, kā notiek
komerciāla dizaina produkta izstrāde, kā ir iespējams izstrādāt ilgtspējīgu
dizaina konceptu, kā arī to, kā izveidot tam piemērotu stratēģiju, sasaistot to ar
produktu visos līmeņos (no idejas līdz pat tirdzniecībai).

Balstoties uz studenta personīgajām spējām, iegūtajām prasmēm un
zināšanām, Dizaina un modes menedžmenta nodaļa kvalificē absolventus
darbam modes un dizaina vadībā. Absolventi var strādāt kā radošie direktori,
modes un dizaina koordinatori, kolekciju menedžeri, dizaina un modes veikalu
vadītāji, preču pārdevēji, preču iepircēji, kā arī jaunu zīmolu veidotāji un
virzītāji.

13

14

MEDIJU PRODUCĒŠANA

SPECIALIZĀCIJU VADA

Kristiāna Tumena - Latvijas Kultūras
koledžas sabiedrisko attiecību un
attīstības projektu vadītāja, ERASMUS+
koordinatore. Savu ikdienu koledžā
pavada jau ceturto gadu, šobrīd arī
vadot Multimediju producēšanas
specializāciju.

Mani sauc Zuze, es asistēju Kristiānai. Koledžā nedzīvoju,
bet bieži šeit uzturos - mani draugi ir visi koledžas studenti.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

K. Tumena - agrāk nopietnā līmenī bija
pievērsusies zirgu jāšanas sportam - tas vēl
joprojām ir viņas sirds hobijs, lai gan lielākoties
uzmanība tiek veltīta darbam un specializācijas
pilnveidošanai.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Specializācijā studenti apgūst 5 pamatmedijus - drukātos, digitālos, radio, TV
un kino. Specializācijas mērķis ir parādīt, kādi ir šo mediju projektu veidošanas
procesi un kādi ir nozares pamati, lai spētu realizēt mediju vides projektu.

Lielākais ieguvums ir tas, ka visa pasaule griežas ap digitālo vidi un nekas nav
iespējams bez mārketinga, digitālās komunikācijas, medijpratības, un šī
specializācija ar to visu ir vistiešākajā veidā saistīta.

Pabeidzot specializāciju, studentiem ir bijušas 4 obligātās prakses, kas ļauj
studentiem iegūt reālu pieredzi un jau praktiskas zināšanas nozarē. Latvijas
mērogā līdzīgās augstskolu programmas ir akadēmiskas, taču koledžas
programmas stiprā puse ir praktisku iemaņu iegūšana un darba iespēju atrašana.
Darba devējam ir nepieciešams cilvēks ar sapratni par to, kā lietas notiek
realitātē nevis teorētiskā līmenī, tādēļ praktisko iemaņu došana ir lielākais
koledžas trumpis.

15

16

PASĀKUMU
TEHNISKĀ

SPECIALIZĀCIJU VADA

Jānis Jansons - Izrāžu industrijas un
tehnoloģiju virziena projektu vadītājs, kā arī
tehnisko producentu pulkvedis, padomu un
izaicinājumu devējs. J. Jansons ir kā studentu
labā roka un prāts, kas mēdz parādīties
negaidītākajos brīžos.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

J. Jansons - topošajā grāmatiņā, kas tiek
rakstīta par kvalitatīvu laika pavadīšanu uz
Zemes, iekļaus savas dzīves novērojumus,
atziņas, dažādas situācijas un atgadījumus
koncertos, kā arī pārdomas par ikdienu un
sabiedrību.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Pēc Jāņa Jansona vārdiem - tehniskie producenti ir Ziemassvētku vecīša labākie
palīgi. Specializācijas apgūšana iekļauj daudz lietu, ar ko nozares speciālistam
jāsaskaras ikdienā - vadi, prožektori, programmēšana, skicēšana, ideju ģenerēšana,
pultis. To visu pielietojot un apgūstot, tehniskais producents spēj sarūpēt labu
skaņu un tikpat labu apgaismojumu jebkam un jebkur - kāzām, konferencēm,
festivāliem vai mākslas objektiem - iespēju netrūkst.

Tam visam koledžā papildus tiek piedāvāta tieši menedžmenta daļa - darba
drošība, normatīvi, loģistika, plānošana, projektu rakstīšana jeb viss, kas ir
nepieciešams, lai tehniskais producents spētu būtu neatkarīgs, realizējot savas
vīzijas. Šādu profesionāļu ir vienmēr par maz, un viņi tiek "izķerti" - ar iespējām
strādāt gan jau esošos uzņēmumos, gan ar iespējām izveidot savu - ne tikai tepat
Latvijā, bet arī citur pasaulē.

PRODUCĒŠANA

17

18

& VIDEOSPECIALIZĀCIJU VADA
FOTO
C ĒŠANAPaula Jansone - foto un video

producēšanas specializācijas

vadītāja un lekciju kursa “Foto un

video producēšanas pamati”

pasniedzēja. Paralēli vada arī

dažādus kultūras projektus un ir

komunikācijas vadītāja Latvijas

Laikmetīgās mākslas centrā. Pati

fotogrāfiju ir apguvusi pie Andreja

Granta, tehniskās jaunrades namā

2ANNAS un ISSP skolā programmā

“Apgūstot fotogrāfijas valodu”.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

P. Jansone - ja pašlaik nestrādātu par projektu vadītāju, tad labprāt
apgūtu grāmatvedību.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Spēja strādāt ar foto un video mūsdienās ir ļoti svarīga - fotogrāfijas
un audiovizuāli darbi atrodami ne tikai foto izstādēs un kino, bet arī
reklāmā, žurnālistikā, televīzijā, mārketingā, interneta platformās un vēl
daudzās citās nozarēs. Prasmes radīt, apstrādāt un lietot foto un video
kā vizuālu valodu var būt liels ieguvums, uzsākot darbu.

Latvijas Kultūras koledžas lielākais pluss ir iespēja darboties praktiski,
tādējādi paralēli teorētiskām zināšanām iegūstot jau reālas prasmes, kas
noder darba tirgū.

Latvijā apgūt foto un video augstākās izglītības līmenī var apgūt vien
pāris vietās, tādēļ profesionālā izglītība šajā jomā uzskatāma par
priekšrocību. Studiju laikā ir iespēja izveidot gana apjomīgu portfolio,
kas ir svarīgs, meklējot sadarbības partnerus vai uzsākot individuālus
projektus.

PRODU

19

20

LATVIEŠU DEJA

SPECIALIZĀCIJU VADA

Katrīne Martinsone-Škapare - jau kopš
2006. gada pievienojusies LKK deju nodaļai.
Šajā laika posmā ir paveikts ļoti daudz, un
viņas mācītie kursi Klasiskā deja, Latviešu
deja, Cittautu deja un Stretching tehnika
dod iespēju audzēkņiem gūt padziļinātas
zināšanas dejas daudzpusīgumā.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

K. Martinsone-Škapare - Viņas studenti šo faktu varbūt jau ir atklājuši,
bet viņa uzsver, ka cieņa, disciplīna un pedantiskums ir viņas acīs visaugstāk
novērtētās īpašības.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Latviešu dejas programma ir salīdzinoši jauna. Liels uzsvars, veidojot šo
programmu, tika likts uz interesantu studiju procesu, apgūstot dejas
pamatsoļus, kompozīciju, kā arī senās gadskārtu un godu tradīcijas, bagātinot
zināšanas par tautas tērpa vēsturi un kultūru. Galvenais ir paskatīties uz sen
aizmirstām tradīcijām mūsdienu skatījumā - atklāt to nozīmīgumu ikdienā un
dejā, radot jaunas kompozīcijas ar savu nozīmi.

Studijas LKK ir ļoti daudzpusīgas, un lielākā vērtība studiju procesā ir
būšana kustībā. Studiju laikā tiek veidoti dažādi uzvedumi, rodas iespēja
piedalīties dažādos projektos gan iekšējos pasākumos, gan ārpus koledžas.
Šie visi projekti dod iespēju radoši izpausties - būt dejotājam vai
horeogrāfam.

21

MŪSDIENU DEJA SPECIALIZĀCIJU VADA

Kristina Tumakova - dejotāja,
horeogrāfe un pasniedzēja. Dažāda
veida dejas apguvusi jau kopš
bērnības, bet tagad kā vienu no
galvenajiem deju stiliem sev
izvēlējusies tieši hiphopu. Arī tagad
aktīvi dejo, uzstājas un piedalās
dažādās hiphopa sacensībās, kā arī
aktīvi strādā kā horeogrāfe.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

K. Tumakova - Lielākā daļa studentu visticamāk nebūs dzirdējuši,
ka Kristina 4 gadus nopietnā līmenī nodarbojās ar futbolu - piedalījās
sacensībās un arī čempionātos.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Specializācijā iespējams apgūt tehniskās zināšanas par dažādiem
mūsdienu deju stiliem, kā arī citas būtiskas prasmes, kuras ir
nepieciešams apgūt gan dejotājiem, gan deju grupu vadītājiem, lai spētu
nodarboties ar to profesionālā līmenī.

Specializāciju izvēlas dejotāji, kuri saredz visciešāko saistību ar
mūsdienu deju stilu nākotnē - hiphopa, house, šova un citu deju stilu
cienītāji.

Kultūras koledža ir vienīgā vieta, kur oficiāli var iegūt diplomu šajā
specializācijā, tādēļ visi nozares topošie profesionāļi apgūst un attīsta
savas prasmes tieši šeit, lai pēc tam varētu turpināt attīstīt šī stila
kultūru valsts mērogā, mācot un nododot savas zināšanas arī tālāk, tajā
pašā laikā veidojot arī savas horeogrāfijas un izrādes.

22

LAIKMETĪGĀ

DEJA

SPECIALIZĀCIJU VADA

Ksenija Simanova - laikmetīgo deju
apguvusi gan Latvijas Kultūras koledžā,
gan Latvijas Kultūras akadēmijā.
Pilnveidojusies arī deju skolā „Coline”
Istrā, Francijā. Arī tagad turpina dejot
un apgūt dejas tehniku, piedaloties
meistarklasēs, dejojot laikmetīgās dejas
izrādēs pie vietējiem un ārzemju
horeogrāfiem, kā arī piedaloties
dažādos deju festivālos.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

K. Simanova - par sevi saka, ka mēdz būt arī jauka.

PAR SPECIALIZĀCIJU

Šajā specializācijā tiek apgūtas teorētiskas un praktiskas zināšanas
laikmetīgās dejas tehnikā, dažādu deju stilu prasmes, dejas veidošanas un
iestudēšanas iemaņas, skatuves darbības, kā arī improvizācijas prasmes.

Mācību procesā ikviens tiek iepazīstināts ar profesionālās dejas vidi.
Studentiem dota iespēja pilnveidoties ar nozares profesionāļiem radošajos
projektos, īstenojot komunikāciju ar sabiedrību caur kustību
mākslinieciskajām norisēm.

Pēc absolvēšanas paveras plašas iespējas dažāda veida darbiem - iespēja
vadīt deju kolektīvus, deju studijas, veikt horeogrāfa un repetitora darbu,
iestudēt kustību materiālu teātros, koncertuzvedumos, radošajos projektos,
kā arī mākslas norisēs.

23

Lai gan koledžā piedāvātie deju stili savā starpā ir ļoti atšķirīgi, deju
specializācijas studenti it visur dodas vienotā solī neatkarīgi no kursa vai
sevis izvēlētā studiju virziena, lai radītu kopīgus uzvedumus un ik pa reizei
iemēģinātu roku arī citos deju stilos.

24

BIBLIOTĒKZINĀTNE
UN INFORMĀCIJA

PROGRAMMU VADA

Gita Mikuda - pārzina un izprot bibliotēku
un informācijas vidi, kā arī tās attīstības
tendences, jo ir ieguvusi maģistra grādu
sociālajās zinātnēs, kā arī papildinājusi savas
zināšanas, prasmes un kompetences
tālākizglītībā un pašizglītībā.

FAKTS, KO, IESPĒJAMS, NEZINĀJI

G. Mikuda - Studenti, visticamāk, nezinās
to, ka Gita ir rokgrupas "Rammstein" fane,
tāpēc vienmēr apmeklē viņu koncertus
Baltijas valstīs.

PAR PROGRAMMU

Šajā programmā students apgūst apgūst bibliotēku, kultūras un informācijas
institūciju darba vadīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes (tiek apgūta
projektu vadība, personāla vadība, digitālā komunikācija, bibliotēku vadība,
informācijpratība u.c. nozarei svarīgi kursi).

Lielākais studentu ieguvums – unikālas zināšanas, prasmes un pieredze, jo
specializācija orientēta uz profesionālo zināšanu un prasmju gūšanu bibliotēku
un informācijas nozarē, kur pasniedzēji ir nozares profesionāļi no Latvijas
lielākajām bibliotēkām.

Iegūtā izglītība ir aktuāla un praktiski pielietojama, atbilst darba tirgus
tendencēm un pieprasījumam. Pēc studijām absolventi var strādāt Latvijas
Nacionālajā bibliotēkā, Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī augstskolu, reģionālajās,
pilsētu un citās bibliotēkās.

25

26

absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti
absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti

ABSOLVENTU
STĀSTI
absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti absolventu stāsti

Iveta Baumane
Mūziķe, grupas “ElektroFolk” soliste

Koledžā pavadītais laiks asociējas ar pozitīvām atmiņām, jo izbaudīju radošo
gaisotni, kas valdīja koledžas gaiteņos un lekcijās. Daudz noderīgu zināšanu
ieguvu pie pieredzējušiem mūzikas industrijas speciālistiem un varu teikt
viņiem visiem vislielāko paldies, ka tagad pati varu strādāt mūzikas industrijā
un izmantot koledžā apgūto.

Studiju laikā iemācījos pati menedžēt savu laiku un darbus. Ikdienā esmu
mūziķe un aktīvi darbojos vairākos muzikālos projektos, tāpēc gandrīz visas
svarīgās lietas, kas saistītas ar manu ikdienu, apguvu tieši studējot mūzikas
menedžmentu. Šobrīd pati varu noorganizēt sev koncertus, noorganizēt PR
akciju saviem projektiem, organizēt grupu darbu un koncerttūres. Svarīga un
šobrīd arī aktuāla lieta, kas noder mūziķa darbā, ir prasme rakstīt projektus,
kas noder, lai piesaistītu finansējumu kultūras pasākumiem.

Esošajiem un topošajiem studentiem novēlu būt atvērtiem un uzņemt visas
tās zināšanas, ko jūs varat iegūt no nozarē strādājošiem speciālistiem -
pasniedzējiem, mūziķiem, režisoriem, izdevējiem, mārketinga speciālistiem un
citiem nozares profesionāļiem, jo divarpus gadi paskries nemanot.

28

Studenti -
iesaistieties un
izmantojiet visas
koledžas dotās
iespējas, jo nekad
nevar zināt, kā
katra šī iespēja
ietekmēs jūsu

nākotni.

Krista Krieviņa
Televīzijas kanāla "Rīga TV24" producente

Manas pirmās atmiņas ar koledžu ir no Atvērto durvju dienas. Jau pirmo
reizi ienākot koledžā, sapratu, ka tā ir vieta, kurā justies pilnībā brīvi un kur
ikviens ir ļoti gaidīts. Manā koledžas dzīvē bija vairāki nozīmīgi pasniedzēji.
Īpaši jāpiemin Dainu Gāgu Ēķi, Vladi Goldbergu un Ditu Torsteri, kuri ar savām
zināšanām, cilvēcību un individuālo pieeju spēja ieinteresēt un radīt vīziju par
nākotni, katra stiprajām pusēm un reālajām spējām mediju nozarē.

Svarīgākā lieta, ko iemācījos koledžā - vienmēr visu var izdarīt, sarunāt un
nokārtot - galvenais ir komunikācija. Komunikācija ar tik dažādiem cilvēkiem,
personībām tiešām deva labu pieredzi turpmākajā darbā medijos.
Nenoliedzami, koledža ir devusi praktiskas zināšanas un kontaktus. Manā
gadījumā projekti, kuros iesaistījos kā studente, aizveda mani līdz manai darba
vietai, kurā strādāju kopš studiju pēdējā kursa līdz pat šim brīdim.

Koledžai novēlu būt un attīstīties par Latvijas un Eiropas radošo cilvēku
"inkubatoru", no kura nāk zinoši un darīt griboši jaunie speciālisti.

29

Jūlija Bondarenko
Gaismu māksliniece

Esmu pārliecināta, ka visas lietas, ko iemācāmies dzīves laikā, ir vērtīgas,
jebkādas zināšanas un prasmes var būt noderīgas, ja cilvēks prot tās pielietot,
tā ir viņa bagātība. Latvijas Kultūras koledža ir devusi studentiem un
absolventiem bagātīgu informācijas klāstu. Vai mēs atrodam informācijai
pielietojumu un cik efektīvi to pielietojam – tas ir mūsu rokās. Manuprāt,
profesionālam gaismu dizainerim ne tikai jāpārzina sava specializācija, viņam ir
jābūt priekšstatam par pasākumu organizāciju, menedžmentu, sabiedriskajām
attiecībām, uzņēmuma vadību, likumiem u.c. Protams, studiju laikā ieguvu arī
svarīgas pazīšanās – draugus un kolēģus, arī mentorus, kurus vienmēr ir prieks
satikt un ar kuriem ir patīkami sadarboties.

Man ir daudz spilgtu atmiņu no studiju laikiem – atceros, ka bija bailīgi, kad
atnācu pirmo reizi reģistrēties studijām, jutos ļoti nedroši, savukārt izlaidumā
biju laimīga un pateicīga par pavadīto laiku, zināšanām, iespējām. Atceros
draudzīgu, nepiespiestu atmosfēru specializācijas lekcijās; atceros gājienus pēc
kafijas, pastaigas ar kursa biedriem Ziedoņdārzā, sarunas garajos starpbrīžos,
aizraujošās diskusijas sociālās psiholoģijas lekcijās, vienmēr aktuālās
sabiedrisko attiecību lekcijas un absolūti lieliskās lekcijas valodas kultūrā.

Mans novēlējums esošajiem un topošajiem studentiem ir, lai viņi spēj
izmantot iespēju attīstīt savas dotības un realizēt radošo potenciālu, kā arī, lai
viņi ir drosmīgi savās idejās, jo Latvijas Kultūras koledža tiešām spēj palīdzēt
tās īstenot!

30

Ja ir laba
komanda, forša
ideja un draivs,

tad nav tā, ka
kaut ko varētu

izdarīt slikti.

Marta Toode - Pusaudze
Radošā zīmola "TOODE RADA" veidotāja

Viss koledžas laiks man ir atmiņā kā piedzīvojums un lielisks notikums, jo
mums bija ļoti saliedēts kurss un tad jau tas studēšanas prieks ir vēl lielāks.
Manuprāt, daudz kas atkarīgs no paša iniciatīvas, kuru esi gatavs ieguldīt
studējot, jo tas lielā mērā tev var sniegt tās labās atmiņas, kurās vēlāk vari
pakavēties. Ar to es domāju gan radošu pieeju kāda mājas darba izveidē, gan
kopā strādāšanu pie kāda uzdevuma, kā arī kopīgu pasākumu veidošanu.

Svarīgākās lietas, ko iemācījos koledžā, droši vien ir elastība un “domāt
citādāk” filozofija, kuru savā darbā izmantoju vēl joprojām. Kā arī man svarīgs
šķiet radošums, kas koledžā caurstrāvo caur tās studentiem - tas mudināja arī
pašai tādai būt. Kad studējām, brīžiem tomēr likās, ka koledža aug kopā ar
mums, un vēl daudz lietu nebija gluži līdz galam skaidras, tāpēc svarīga bija
pielāgošanās apstākļiem. Ko es vēl ieguvu no studijām koledžā? Draugus mūža
garumā un labus kontaktus, kurus izmantoju vēl šodien.

Ļoti daudz kas slēpjas paša attieksmē pret lietām, un, pat ja apkārt valda
mazs vai liels bardaks, daudz ko vari atrisināt, tam pieejot citādāk. Latvijas
Kultūras koledžas studentiem varu novēlēt turpināt būt radošiem un uzturēt
koledžas garu tādu, kādu es to atceros.

31

Dana Bjorka
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore

No koledžas laika visspilgtākās atmiņas saistās ar maniem kursa biedriem.
Mēs bijām neliels kurss, un vēl joprojām ar lielāko daļu komunicējam,
tiekamies, sazvanāmies, esam priecīgi redzēt viens otru dažādos pasākumos.

Koledža tiešām dod vērtīgas lietas tiem, kuri tās ņem pretī, tā iedod
obligātās, nepieciešamās pamatzināšanas tajā nozarē, kurā students izvēlējies
studēt.

Koledžā mācoties, ieguvu zināšanas, kā pareizi izveidot CV, kas bija ļoti
noderīgi, meklējot darbu un pēc tam sevi prezentējot. Vērtīgi bija iemācīties, kā
rakstīt projektu pieteikumus, lai iegūtu atbalstu saviem projektiem. Tomēr
vērtīgākais - iegūtās iemaņas komandas darbā, jo bijām atkarīgi viens no otra,
veidojot režijas darbus.

Novēlu, lai koledžas kolektīvs ir radošs, abpusēji draudzīgs, uz attīstību
vērsts, kā arī ar pozitīvu un radošu noskaņojumu. Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt
iekšējo kultūras dzīvi, pasākumus, kas saliedētu arī pašus studentus, lai tiem,
kas mācās koledžā, tā kļūtu par otrajām mājām un gribētos apmeklēt
augstskolu, mācīties un būt kopā.

32



34





IESVĒTĪBAS

37

LKA LKK 1. kursa iesvētības "Fobiju nakts"
Latvijas Kultūras koledža, 31. oktobris

Latvijas Kultūras koledžas 1. kursa
iesvētību ceremonija "Fobiju nakts" - ikgadēja
otrā kursa tradīcija iesvētīt pirmā kursa
studentus, lai arī viņi justos piederīgi vēl līdz
galam neiepazītajai videi, kursa biedriem un
sāktu savu divarpus gadu dzīvi koledžā ar
kārtīgi izaicinošu rituālu.

Šī gada tēma aicināja pirmkursniekus
iepazīt savas bailes. Sākot studēt nepazīstamā
vidē, svešās telpās, ar vēl neredzētiem
cilvēkiem, rodas bailes no nezināmā, taču
iesvētības un Visu Svēto vakars ir īstais laiks,
lai ieskatītos acīs savām bailēm un tiktu no
tām vaļā, dodoties bezbailīgi iekšā nezināmajā,
jo tikai tādā veidā ir iespējams piedzīvot
visspilgtākos un atmiņā paliekošākos
notikumus. Lai varētu nodot savu tradicionālo
1. kursa zvērestu, studentiem bija jādodas
nezināmajā, lai atgūtu nolaupīto studentu
pašpārvaldes vadītāju.

Savstarpēji sadarbojoties visām studiju
programmas "Mākslas institūciju pārvaldība"
2. kursa specializācijām, tika radīta uzdevumu
virkne caur visām koledžas telpām, veidojot
scenogrāfiju, apgaismojumu, audiovizuālus
priekšnesumus un spriestspēju pārbaudošus
uzdevumus, lai izveidotu atmiņā paliekošu
pasākumu, izmantojot līdz šim studiju procesā
apgūtās prasmes. Pārspējot iesvētību
apmeklētības rekordu un gūstot pozitīvas
atsauksmes no visām iesaistītajām pusēm,
pasākuma komanda ir uzstādījusi augstu
latiņu nākamo gadu pasākumiem, lai ik gadu
jaunpienākušie studenti tiktu sagaidīti ar
iespaidīgu un izaicinošu piedzīvojumu.

38

“TU MANĪ - ES TEVĪ“

Vides instalācija “Tu Manī - Es Tevī” -
Latvijas Kultūras koledžas kultūras
menedžmenta studentu īstenots kopdarbs
vērienīgākajā gaismas festivālā Latvijā.

Gaismas festivāla "Staro Rīga" ietvaros
realizētā vides instalācija bija iespēja
Latvijas Kultūras koledžas studentiem
pielikt savu roku vienā no lielākajiem
pasākumiem Latvijā un gūt vērtīgu pieredzi
projektu veidošanā no idejas līdz pat tās
realizēšanai. Radot savu audiovizuālo
instalāciju Kronvalda parkā, tika dota
iespēja to aplūkot tūkstošiem festivāla
apmeklētāju no dažādām pasaules valstīm.

39

Gaismas festivāla "Staro Rīga" vides instalācija "Tu manī - Es tevī"
Kronvalda parks, 15.-18. novembris

Latvijas Kultūras koledžas studentu un mentoru veidotais
kopdarbs aicināja apmeklētājus doties atspulgu ceļā,
ieskatīties sevī un ieraudzīt savu patieso, spēcīgo un
mērķtiecīgo atspulgu. Studentu veidotie audio atklāja
studentu pārdomas par sevi un apkārt notiekošo, lai ikviens
varētu doties cauri savai apziņai un atklātu jaunas dimensijas
iekšējai pasaulei!

40

Jauno modes dizaineru konkurss “MERINGUE” - organizē LKA
Latvijas Kultūras koledžas studenti un pasniedzēji sadarbībā ar
biedrību “Latvijas Modes palāta”.

"MERINGUE" mērķis - sniegt iespēju modes dizaina studentiem jau studiju
procesa laikā gūt praktisku pieredzi, zināšanas un prasmes dalībai industrijā
notiekošās modes skatēs, īstenojot kolekcijas sagatavošanas un
demonstrēšanas ciklu patstāvīgi, kā arī sabiedrībai atklāt un popularizēt jaunos
modes dizainerus, palīdzēt virzīt viņu tālāko attīstību un ātrāku integrēšanos
modes industrijā, veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, un nodrošinot
praktisku atbalstu kolekcijas komercializācijas, publicitātes atbalsta veidošanā.

#FightForBeauty

41

SCŅKITAAĪOSSCŅKITAĪOSSCŅKITRAĪOSSCAKITRAOSSCAKITRAPOSSAKITRAPSSAKAITRAPSSŅAKAIRAPSŅAKAIRĪAPSCŅAKARĪPSCŅAKARĪOPSCŅAARĪOPCŅAATRĪOPSCŅAATĪOPSCŅAAITĪ "Meringue" fināla modes skate,
Hanzas perons, 25. novembris

Šī gada konkursa devīze - “Cīņa par skaisto”. Tā ir radīta ar mērķi raisīt
pārdomas par modes dizaina lomu plašākā kontekstā un katra modes dizainera
nosacīto varu un atbildību veicināt dizaina saprātīgu lietošanu. Tēmas
iedvesma meklējama 6. gs. austrumu karavadoņa vārdā Sun Dzina gudrībā, kurš
motivē doties cīņā, lai pastāvošajā haosā iezīmētu kārtību un novilktu robežas,
kā rezultātā iestātos miers.

42



Starptautiska konference “Cīņa par skaisto”,
Kaņepes Kultūras centrs, 26. novembris

"Meringue" ietvaros tika rīkota starptautiska konference, kurā nozares
profesionāļi un akadēmiskās vides pārstāvji dalījās profesionālajā pieredzē un
pētījumos balstītās atziņās par konferences virstēmu: "Cīņa par skaisto", kas
izvēlēta ar mērķi raisīt pārdomas par modes dizaina lomu plašākā kontekstā,
izvērtējot gan ietekmi uz procesiem sabiedrībā, gan diskutējot par nozares
sakārtošanas un attīstības jautājumiem. Konferencē piedalījās nozares
profesionāļi un akadēmiskās vides pārstāvji no Latvijas, Itālijas, Čehijas un
Ziemeļmaķedonijas.

44

LKA LKK Baltā zāle, 6. decembris
Zirgu pasts, 7. decembris

LKA Latvijas Kultūras koledžas Dejas nodaļas veidota deju
izrāde "Stihijas" - organizēja un piedalījās LKA LKK studiju
specializāciju "Laikmetīgā deja", "Latviešu deja" un "Mūsdienu
deja" studenti un mentori. Deju uzvedums iesaistīja laikmetīgās,
hip-hopa, klasiskās un latviešu tautas deju elementus, radot
savu redzējumu par zemes, gaisa, uguns un ūdens stihijām.

45

Stihijas mums ir visapkārt - spēcīgas, dažkārt nevaldāmas, noslēpumainas,
bet arī daļa no mums. Tā ir visiem saprotama tēma, kurā ir vieglāk izpausties
un parādīt savu interpretāciju caur deju soļiem, tādējādi studentiem dodot
iespēju būt līdzhoreogrāfiem un sagatavojot viņus sava pirmā individuālā deju
uzveduma veidošanai.

Četri dažādi deju stili, četras dažādas stihijas - izrādes pamatā bija mērķis
parādīt to, kā tik dažādi elementi spēj radīt harmonisku mijiedarbību savā
starpā uz skatuves. Daļai no dalībniekiem tā bija pirmā iespēja piedalīties deju
uzvedumā, tas bija eksperiments, kur katra mākslinieka ienestā ideja, atdeve un
izpildījums noteica kopējo gala stāstu. Dalība reāla deju uzveduma veidošanā ir
neatņemama vērtība ik katram no studentiem, lai izprastu kustību materiāla
izveidi, izpildījumu, akcentus, tērpus, skatuves iekārtojumu un citas tikpat
būtiskas detaļas. Lai vai cik daudz pūļu ir ieguldīts, veidojot ko tik vērienīgu, tas
rada deju studentiem vēlmi turpināt mācīties, piedalīties un veidot!

BALLE
"ZVAIGŽŅOTĀ
NAKTS"

Koledžas jaunā gada un izlaiduma svinīgā balle "Zvaigžņotā nakts" - nupat
iesākta tradīcija, rīkojot kopēju pasākumu koledžas studentiem un personālam
pēc ziemas izlaiduma, lai atzīmētu absolventu divarpus gadu studiju posma
noslēgšanos un jauna gada sākšanos. Šī gada balles pamatā bija stāsts par to,
kas ir rakstīts ikviena zvaigznēs, līdzšinējo un turpmāko dzīves ceļu, kā arī
gaidāmajiem dzīves piedzīvojumiem.

Sarūpējot lielisku svētku atmosfēru, gardas uzkodas, aizraujošus
priekšnesumus, mūziku un balvas, organizatoru komanda parūpējās par
emocionāliem brīžiem, aizrautīgām dejām un kopīgu atmiņu veidošanu.
Tādējādi studentiem un koledžas personālam pavērās iespēja nosvinēt viena no
absolventu zvaigžņotā ceļu posma beigām un jauna dzīves posma sākšanos.

Balli "Zvaigžņotā nakts" realizēja Latvijas Kultūras koledžas studiju
programmas "Mākslas institūciju pārvaldība" 2. kursa studenti un mentori,
tādējādi radot iespēju topošajiem kultūras menedžeriem gūt pieredzi
pasākuma veidošanā no idejas līdz pat gatavam pasākumam. Veidojot reālu
pasākumu, organizatoru komandai bija iespēja atkārtot studiju procesā iegūtās
teorētiskās zināšanas, pielietojot tās praktiski - piesaistot mūziķus un
sponsorus, veidojot scenogrāfiju un pasākuma konceptu, kā arī veidojot kopēju
sadarbību komandā. Aizvadot atmiņā paliekošu pasākumu, studenti cer, ka šī
tradīcija turpināsies arī nākamajos gados.

47

Jaunā gada un izlaiduma balle "Zvaigžņotā nakts"
LKA LKK Baltā zāle, 24. janvāris

STUDENTU

PRIEKŠSĒDĒTĀJS 

Daniels Balodis
Pašpārvaldes biedri Danielu raksturo kā izteiktu

komandas cilvēku, kurš prot gan ieklausīties, gan
organizēt komandas kopēju darbību, lai ikviena
viedoklis un vēlmes tiktu ņemtas vērā. Lai gan viena
no viņa rakstura iezīmēm ir miera saglabāšana
saspringtās situācijās, viņu var raksturot arī kā
aktīvu un sportisku cilvēku, jo arī ārpus koledžas
vides aktīvi iesaistās dažnedažādās aktivitātēs.

JAUNS SASTĀVS

Pašpārvaldes sastāvs kopš iepriekšējā mācību gada ir pilnīgi mainījies, tādēļ
šī gada izvirzītie mērķi vairāk saistīti ar iekšējo attīstību koledžas ietvaros, kā
arī pašpārvaldes komandas prezentēšanu un sadarbību ar citām augstskolām -
sadraudzības veidošanu. Šī gada laikā koledža aktīvi iesaistījusies arī citu
augstskolu organizētajos pasākumos, lai aktīvi veidotu kontaktus esošajā
augstāko izglītības iestāžu pašpārvalžu tīklā.

49