Žurnāls maijs 2022 | tikaijekabs.mozello.lv

TIKAIJEKABS.MOZELLO.LV

MAIJS 2022

Darbs. NAV!

ĢIMENES DIENA

LATVIJAS NEATKARĪBAS
ATJAUNOŠANAS DIENA

EIROPAS DIENA Muzeju nakts

️

DARBA SVĒTKI

1. maijs — Darba svētki un Latvijas Republikas
Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Svētki darbam un darba cilvēkam

Latvijas valstij šī diena ir īpaši nozīmīga, jo tiek Bieži vien tiek jautāts — kāpēc

svinēti divkārši, savstarpēji saistīti svētki — mums ir vajadzīgs 1. maijs kā Darba
tieši 1. maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas
svētki, tie taču ir sabrukušās
Republikas Satversmes sapulce, kas izstrādāja
un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — padomijas svētki... Patiesībā tā
nemaz nav. Pasaulē 1. maijs tiek
Satversmi, kura nosaka katra mūsu valsts
iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uzskatīts par dienu, kurā jau
izsenis arodbiedrības un
uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt. 1. strādājošie mītiņu un
maijā Latvijā tiek atzīmēti arī Darba svētki.
Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin demonstrāciju veidā pievērš
jau vairāk nekā simt gadu un to aktualitāte ir valdības un visas sabiedrības
uzmanību strādājošo problēmām.
neapstrīdama joprojām.

Pirmoreiz par 1. maiju kā nozīmīgu dienu pasaules vēsturē tiek runāts 1886. gadā. 1884. gadā Amerikas
Savienoto Valstu un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt valdībai prasību par astoņu
stundu darbadienas ieviešanu. Tā kā arodbiedrību prasība netika ņemta vērā, 1886. gada 1. maijā
aptuveni četrdesmit tūkstoši strādājošo sāka streiku, kas drīz vien izvērtās par vispārēju.

LATVIJAS NEATKARĪBAS

ATJAUNOŠANAS DIENA

“4. maijs, tāpat kā 18. novembris, bija robežšķirtne, kura
noteica tālāko attīstību. Reāla neatkarība, protams, iestājās
vēlāk, pateicoties tam, ka bijām deklarējuši 1918. gada
republikas atjaunošanu, kas reiz jau starptautiski ir bijusi
atzīta,”

Atjaunota, nevis no jauna dibināta! Neatkarības deklarācijas
bija ne tikai vēsturiski izšķirīgs pagrieziena punkts, bet arī
juridiska uzvara. Tās preambulā tika konstatēts, ka
Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā
Latvijas Republikas Satversme joprojām ir spēkā de iure.

Tam seko 1940. gada notikumu izklāsts, kā arī norādītas
atsevišķas juridiski nozīmīgas PSRS darbības pret Latviju,
sākot ar ultimatīvo notu ar prasību mainīt Latvijas valdību
un PSRS militāro agresiju 1940. gada 17. jūnijā, kas
kvalificējamas kā starptautisks noziegums, līdz viltus
vēlēšanu sarīkošanai 1940. gada 14. un 15. jūlijā.

“[..] prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas
suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt
jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts
suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt
vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika.”

Līdz ar to Neatkarības deklarācijā secināts un uzsvērts:
“Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no
starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas
Republika joprojām de iure pastāv kā starptautisko tiesību
subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis.”

EKSPERIMENTS

Dejojo š iKrās ainitārpiņi

VAJADZĪGS: kukurūzas ciete, ūdens, plāna
metāla paplāte vai cepešpanna, sabvūferis vai

skanda (jeb “tumbiņa”, jeb tas, caur ko tu
atskaņo mūziku, lai kā to arī nesauktu), guaša

vai pārtikas krāsa.



EKSPERIMENTS: Samaisi 2 glāzes cietes ar 1
glāzi ūdens. Izlej masu uz cepešpannas,
pievieno mazliet krāsvielas un uzliec uz
sabvūfera. Ieslēdz mūziku, kurā ir daudz
basu, viegli piespied cepešpannu
sabvūferim un baudi krāsaino deju.

KAS NOTIEK: ūdens ar cieti ir tāda masa, kas
kļūst cieta, ja to sit vai mīca. Mūzika ir tāds kā

sitienu sakopojums, kur sitieniem ir dažāds
spēks. Masa uz tiem reaģē cietējot un kustoties.

GRĀMATA ŽURNĀLĀ

Katra mēneša žurnālā tagad būs viena
nodaļa no kādas grāmatas.

Nākošajā žurnāla numurā grāmata: ''Herbe ar
Lielo cepuri'' Otfrīds Preislers

Kad Herbe atvēra namina durvis, saules stari cauri
žagaru kaudzei nolija pār viņu kā zelta lietus. Uz
visām lapām, uz visām skarām vizuļoja rasa. Un

dzērvenes spīguļoja rīta saulē kā daudzas jo daudzas
sarkanīgas pērles. «Cik skaista diena!» Herbe

nodomāja. «Nu pārāk skaista, lai vārītu brūkleņu
ievārījumu…» Tiklīdz viņš tā nodomāja, tālumā līksmi

un bezrūpīgi, kā atbildēdams Herbem, iečivinājās
kāds putns: — Tev taisnība, rūķīt! Tāda diena nav
domāta, lai vārītu brūkleņu ievārījumu, — tik skaistā

dienā vajag doties ceļojumā!

Fragments no grāmatas: Otfrīds Preislers, Herbe ar lielo cepuri

Eiropas diena

Maijā visā Eiropā un Latvijā plaši tiek atzīmēta Eiropas
diena, stiprinot zināšanas un izpratni par Eiropas

vērtībām, kultūru dažādību un iespējām. Kopā no sirds kā
labos, kā ne tik labos laikos.



Visā Latvijā notiks virkne pasākumu, kurus organizē
Latvijas iedzīvotāji, organizācijas un uzņēmumi,

apzinoties savu līdzdalību Eiropas un Latvijas tagadnes
un nākotnes veidošanā.

Vairāk informācijas:
https://ej.uz/tikaijekabseiropa2022

Ģimenes diena

Starptautiskā ģimenes diena ir starptautiska mēroga svētki,
kurus katru gadu atceras 15.maijā. Tā ir pēc ANO ieteikuma

iedibināta svētku diena, lai pievērstu pasaules uzmanību
ģimenei, tās patiesajai vērtībai. Pasaulē kā oficiāli svētki no

1994.gada 15. maija, bet no 2008. gada- Latvijā.
Svinot Starptautisko ģimenes dienu, tiek godinātas visas
ģimenes, izteikts aicinājums padomāt un novērtēt ģimenes lomu
katra cilvēka dzīvē, pievēršot uzmanību visiem- vecākiem,
vecvecākiem, brāļiem, māsām, bērniem. Dažkārt par ģimeni kļūst
audžuģimene, kura uzņemas atbildību par pieņemtajiem
bērniem. Arī skola, darbavieta cilvēkam dzīvē var kļūt par
ģimenisku vidi, kurā iespējams augt, pilnveidoties, sajust

uzticēšanos, mīlestību.
Noteiktā dzīves posmā iegūstam savu lomu - no bērna
pieaugam, kļūstam par vecākiem, par vecvecākiem, bet kādam

visu mūžu būsim brālis, māsa.

ĢIMENE. Tā ir mīlestība, atbildība, rūpes, sapratne,
drošība- simtiem vārdu, ar kuriem iespējams izteikt šo

vienu vienīgo vienojošo vārdu ĢIMENE.
„Vienmēr katrā mūža posmā ģimene ir tas galvenais
balsts, pie kura mēs atgriežamies un kur mēs ceram gūt
sapratni un izpratni par to, kas mums sāp un kas dara
prieku.”(V.Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente

(1999-2007).)

Muzeju nakts

2022. gadā Starptautiskā akcija "Eiropas Muzeju
nakts" notiks sestdien, 14. maijā, sākot no 19.00

vakarā.
Šogad Muzeju naktij nav vienotas devīzes vai tēmas,

akcijas saturs ir katra dalībnieka brīva izvēle.
Stāstīsim par to, kas mums ir visnozīmīgākais,

visinteresantākais un saistošākais.




Vairāk par muzeju nakti svā pilsētā vari uzzināt
pilsētas informācijas portālā vai informācijas
centrā.

Sludinājumi un reklāmas

TIKAIJEKABS.MOZELLO.LV